Speciālists norādīja, ka pacienti bieži jūtas mazvērtīgi, sakot "Latvija ir maza valsts, ko tad mēs..., mēs jau tādi maziņi, mums jāseko lielo piemēram". "Domāju, ka mēs sevi par daudz noniecinām un palaižam garām iespējas," novērojis psihoterapeits.
Ārsts arī norāda, ka pamati šādām rakstura iezīmēm sakņojas bērnībā: "Diezgan daudz pamanīts - bērns iet spēlēties, un vecāki saka" "Nerāpies! Neskrien! Nokritīsi un sāpēs! Nesmejies, jo vakarā būs jāraud! Diezgan daudz mums ir tādu teicienu, kas neveicina attīstību un ziņkāri, līdz ar to mēs bieži vien neuzdrīkstamies darīt lietas, kuras vēlētos."
"Vēl viena lieta, ko katrs no mums var darīt, pajautāt sev - vai tas, ko es šobrīd daru, tiešām ir tas, ko es šobrīd vēlos? Vai es cenšos kādam izpatikt? Priekšniekam, vecākiem, sievai vai vīram? Vai vienkārši baidos kādreiz pateikt "nē"? Ja atteikšos, mani atraidīs, atlaidīs... Sākums - būt godīgiem pašiem pret sevi," secina Ancāns.
Piektdien RSU Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikā notiks simpozijs par Latvijas tautas emocionālo veselību Esi reālists, prasi neiespējamo!.
Piedalīties simpozijā aicināti dažādu jomu eksperti, tostarp antropologi, rakstnieki, pedagogi, literatūrzinātnieki, sociologi, ārsti, juristi un citi.
Simpozijā iecerēts aktualizēt izpratni par to, kādi esam un kādi vēlamies būt.
v
Aija
no Popes