Ministru kabinets 26. martā atbalstīja Finanšu ministrijas izstrādāto projektu grozījumiem likumā par Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, kas paredz arī pirms pašreizējo padomes locekļu pilnvaru beigām rīkot jaunas FKTK padomes amata konkursu un jau šā gada 1. oktobrī virzīt to apstiprināšanai Saeimā.
Finanšu ministrs Jānis Reirs pēc valdības sēdes tieši neatbildēja uz jautājumu, vai iecere faktiski pirms termiņa mainīt FKTK padomi, būtu vērtējama kā neuzticības izteikšana esošajai FKTK padomei un tās vadītājam, vienlaikus uzsverot, ka konkursā uz jauno FKTK padomi varēšot piedalīties arī pašreizējie padomes locekļi.
Par izveidojušos situāciju Diena lūdza sniegt komentāru FKTK vadītājam Pēteram Putniņam.
Kā vērtējat iecerētos grozījumus FKTK likumā? Ņemot vērā, ka jūsu pilnvaru termiņš līdz šim bija līdz 2022.gadam - kāds ir jūsu viedoklis - vai šie grozījumi nav uzskatāmi par formālu ieganstu, lai pirms jūsu pilnvaru termiņa beigām jūs tiktu šādā veidā "atbrīvots no amata"?
Te jāskata plašāk - ne tikai saistībā ar vienu personu. Šonedēļ valdības virzīto FKTK likuma jaunāko redakciju saņēmām iepriekšējās dienas vakarā, ar to mums vajadzēja iepazīties. Mūsu iepriekš sniegtie iebildumi un normatīvā ietvara plānoto grozījumu analīze Eiropas Banku Savienības vienotās uzraudzības kontekstā nebija iekļauta. Finanšu nozare ir specifiska biznesa joma un tās valstiskā uzraudzība balstās vienotos principos, ka finanšu sektora uzraudzības iestāde ir neatkarīga institūcija. To paredz Bāzeles banku uzraudzības komitejas "Efektīvas banku uzraudzības pamatprincipi" (Core principles for effective banking supervision (BCP) of the Basel Committee on Banking Supervision), kā arī Vienotajā uzraudzības mehānismā (VUM) Eiropas Centrālās bankas ietvaros. Visām pārmaiņām jābūt izsvērtām un divreiz pārdomātām. Ceram, ka tiks atrasts optimālais risinājums, kas atbilst VUM ietvaram, kura dalībvalsts ir arī Latvija kopš tā izveides 2014. gadā.
Pašlaik strādājošajai FKTK padomei savā ziņā pats svarīgākais konkurss jau ir noticis – tas ir šis nule pabeigtais vēsturisko pārmaiņu vadības posms banku sektorā, kuru iesākām 2016. gadā, kad Latvija kļuva par OECD valsti. Šīs padomes vadībā ir pilnībā mainīts Latvijas banku biznesa fokuss, strauji atsakoties no augsta riska klientiem un reizē nodrošinot sektora stabilitāti. Ja šis darbs tomēr tas nav pārliecinājis valdību par uzraudzības pieejas maiņu, tad tagad vērtējumu sniegs Saeima, lemjot par FKTK likumu un, iespējams, nepieciešamo pārvaldes modeļa maiņu. Tā būtu jābūt, ka turpmākās parlamentārās diskusijas parādīs, kuras ir lietderīgas ierosmes minētajā grozījumu pakotnē un kuras ne. Profesionālas, pamatotas diskusijas ir demokrātijas pamats un atslēga jauniem risinājumiem, tādiem, kuri vispiemērotākie mūsu valstij, tās finanšu sistēmas attīstībai. No tādām nevienam nevajadzētu vairīties vai baidīties. Mēs esam gatavi profesionālai domu apmaiņai. Likumu gala redakcija tagad būs Saeimas rokās, protams, respektēsim lēmumu, kāds tiks pieņemts Latvijas parlamentā.
Vai šobrīd jau jums ir skaidra nostāja – ja grozījumus FKTK likumā tomēr pieņems valdības akceptētajā redakcijā, vai jūs kandidēsiet konkursā uz jauno FKTK padomi, tajā skaitā uz FKTK vadītāja amatu? Ja nē – kādēļ?
Ja Saeima, apstiprinot grozījumus FKTK likumā nolems, ka mans spēkā esošais darbības mandāts, kas patlaban ir līdz 2022. gada februārim, būtu jāpārskata, konkursā uz jauno FKTK padomi nepiedalīšos.
Vai, jūsuprāt, pastāv iespēja, ka aiz lēmuma par FKTK padomes pārmaiņām var stāvēt kādas konkrētas kredītiestādes, kas izmanto spēcīgu lobiju? Moneyval ziņojuma aizsegā šobrīd var veikt visādas darbības. Ilgstoši pret FKTK ir cīnījusies banka, kas tagad iesniegusi prasību pret Latviju. Vēl ir banka, kurai septembrī paredzēts apelācijas tiesas spriedums lielā naudas atmazgāšanas un nodokļu apiešanas skandālā. Valdība tagad saka, ka par AML pārkāpumiem jāatņem licence. Vai redzat te kādu saistību?
Mēs esam banku uzraugi, kas veic ne tikai ikdienas darbības, uzraudzības dialogu un zināmus profilakses pasākumus, mums ir arī dažādas stingras prasības, kas bankām jāpilda, arī nereti sodu piemērošana. Skaidrs, ka mūsu darbā veidojas situācijas, kurās mēs ar jebkuru uzraugāmo banku varam nonākt konfrontējošās attiecībās. Iespējams, ka tādos uzraudzības darba posmos kādam tirgus dalībniekam var rasties vēlme ietekmēt FKTK darbu, tajā skaitā ar politisku sviru palīdzību.
jurists
Domatajs
Nāplis