Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā, sarunā puses pauda gandarījumu par teicamajām Latvijas un Francijas attiecībām, apņēmību turpināt aktīvo politisko dialogu un vēlmi stiprināt sadarbību Eiropas Savienības (ES) jautājumos, kā arī divpusējo partnerību drošībā, ekonomikā, kultūrā un izglītībā.
Puses apsprieda ES nākotnes jautājumus, tostarp ES Daudzgadu budžetu un digitālā tirgus jautājumus. Ministrs pauda nostāju, ka Latvija arī turpmāk iestāsies par kohēzijas finansējuma apjoma saglabāšanu vismaz pašreizējā apjomā un līdzsvarotu tiešo maksājumu nodrošināšanu Latvijas lauksaimniekiem. Tāpat Rinkēvičs izteica pārliecību, ka ir jābūt Eiropas līmeņa regulējumam, kas nodrošinātu caurskatāmu finansējumu un godīgu vēlēšanu kampaņu sociālajos medijos.
Tikšanās laikā ministri parakstīja Latvijas–Francijas Politiskās deklarācijas rīcības plānu 2018.-2022. gadam. Rinkēvičs uzsvēra, ka plāns ir skaidrs pierādījums abu valstu savstarpējai uzticībai, vēlmei sadarboties un plašajam kopīgo interešu lokam, tostarp ES, NATO un citos starptautiskos formātos. Vienlaikus ministrs pateicās Francijai par aktīvo dalību kolektīvās aizsardzības stiprināšanas pasākumos Baltijas reģionā. Pārrunājot sadarbību ES jautājumos, Rinkēvičs akcentēja Latvijas ieinteresētību kopā ar Franciju un citām valstīm attīstīt Eiropas projektu visās tā dimensijās - drošība, Ekonomiskā un monetārā savienība, kā arī sociālie jautājumi.
Uzturoties Francijā Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa oficiālās delegācijas sastāvā, Rinkēvičs Parīzē tikās ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ģenerālsekretāru Anhelu Guriju.
Kopā ar Latvijas, Francijas, Igaunijas un Lietuvas prezidentiem Latvijas ārlietu ministrs Orsē muzejā Parīzē atklāja vienu no nozīmīgākajām Latvijas simtgadei veltītajām izstādēm ārvalstīs – "Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstu mākslā". Izstāde apmeklētājiem būs pieejama līdz šī gada 15.jūlijam.
Ministrijā skaidroja, ka Latvijas un Francijas rīcības plāns 2018.-2022. gadam nosaka konkrētu rīcību Latvijas un Francijas sadarbības attīstīšanai tādos nozīmīgos ES jautājumos kā Eiropas nākotne, ES ārējās attiecības, drošība un iekšlietas, iekšējais tirgus un konkurētspēja, enerģētika, klimats un transports, kā arī ekonomika un finanses. Tāpat rīcības plāns paredz attīstīt Latvijas politisko dialogu ar Franciju, daudzpusējo sadarbību starptautisko organizāciju ietvaros un veicināt divpusējo sadarbību tādās jomās kā aizsardzība un iekšējā drošība, valsts pārvaldes attīstība, ekonomika, enerģētika, lauksaimniecība, kā arī kultūra, izglītība un zinātne.
Politiskās deklarācijas, ko 2008.gada 23.maijā parakstīja Latvijas un Francijas valdību vadītāji un kas kalpo kā vadlīnijas Latvijas un Francijas sadarbībai, pēdējais punkts paredz, ka to papildinās rīcības plāns, kuru var aktualizēt jebkurā brīdī saskaņā ar abu valstu nacionālajām un starptautiskajām prioritātēm. Iniciatīva rīcības plāna atjaunošanai radusies abpusēju konsultāciju rezultātā, ņemot vērā mūsdienu starptautiskās vides izaicinājumus, tostarp aktuālo ES dienaskārtību, kā arī vēloties atzīmēt līdzšinējo progresu Latvijas un Francijas sadarbībā.
Rīcības plāns 2018.-2022. gadam aizstāj 2012.gada 12.februārī abu valstu ārlietu ministru parakstīto rīcības plānu.
Vai
jautājums
ak vai