Par visu graujošajiem uzlidojumiem
Augstākās revīzijas iestādes loma demokrātiskā valstī ir būt par nozīmīgu publiskās pārvaldes attīstības stūrakmeni, veicinot godprātīgu, likumīgu un sabiedrības interesēm atbilstošu rīcību ar valsts naudu un mantu. Mēs labticīgi paļaujamies, ka Ministru prezidents izprot šo Valsts kontroles lomu, norādot, ka arī jautājumā par iekšlietu nozares nekustamo īpašumu revīzijā konstatētajiem pārkāpumiem ir jāveic nepieciešamās pārbaudes un atbildīgie jāsauc pie paredzētās atbildības
Tomēr izteikumi par “visa sagraušanu”, augstākās revīzijas iestādes darbu publiski nodēvējot par “uzlidojumiem”, ir nepārdomāti un neveicina ne labu sadarbību publiskajā pārvaldē, ne arī sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei.
Stāsts nav par šļūtenēm un medībām
Konkrētie fakti par medību klubu ugunsdzēsēju depo vai trim miljoniem neatbilstoši izlietotu nodokļu maksātāju naudu, vai situācija, kad vadoša nozares amatpersona maksā vairakkārt mazāku īres maksu par salīdzināmiem pakalpojumiem, kamēr īstie ugunsdzēsēji-glābēji spiesti paši sev gādāt elementāru aprīkojumu un apmēbelēt telpas saviem spēkiem, ir tikai sekas gadiem ieilgušai bezdarbībai, augstu amatpersonu bezatbildībai un acīmredzamai visatļautības un nesodāmības sajūtai. Tēlaini izsakoties, kājas medību klubiņam lauku depo aug nozares amatpersonu gaiteņos, pašlabuma domāšanā un padomiskā pseidomorālē.
Skaļākie pārkāpumi tiek nosaukti vārdā, lai izgaismotu patiesos problēmu cēloņus, pievērstu tiem beidzot amatpersonu uzmanību un mudinātu šos cēloņus novērst.
Beidzot jārada priekšnosacījumi efektīvai iekšlietu nozares nekustamo īpašumu pārvaldībai, jānodrošina vienota īpašumu uzskaite, jāizvērtē to izmantošanas nepieciešamība, labākas izmantošanas alternatīvas. Nepieciešams arī vienots plāns visu nekustamo īpašumu uzlabošanai. Nav ieviesta vienota īpašumu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas politika, un līdz šim īstenotie pasākumi neatbilst ne Ministru kabineta noteiktajiem principiem, ne arī pašas Iekšlietu ministrijas 2007. gadā apstiprinātajā koncepcijā definētajiem mērķiem.
Negribētos domāt, ka valdības vadītājs to nesaprot vai vēlas piesegt, noklusēt un izlikties neredzam. Kritika ne vienmēr ir patīkama, taču tā jāprot uzklausīt un izmantot nozares un valsts attīstībai.
Atbildot Ministru prezidenta izteikumiem par nepieciešamību Valsts kontroles revīziju laikā piesaistīt ekspertus, informējam, ka satraukumam nav pamata. Esam revīzijas laikā piesaistījuši ekspertus un sarunājušies ar nozari, lai vēl vairāk stiprinātu revīziju objektivitāti un vispusīgu konkrēto jautājumu izvērtējumu. Kā atzinusi Iekšlietu ministrija, Valsts kontroles revīzijā sniegtie ieteikumi palīdzēs uzlabot iekšlietu nozares infrastruktūras pārvaldību, apsaimniekošanu un nodrošināt ekonomisku valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.
Savukārt no Ministru prezidents Māra Kučinska (ZZS) preses sekretāra Andreja Vaivara aģentūrai LETA vēlāk paskaidrotā izriet, ka premjers tā nebija domājis. "Tas, ka Valsts kontrole ir kādā resorā vai iestādē konstatējusi nepilnības, vēl nebūt nenozīmē, ka tā ir sagrauta," teica Vaivars.
Premjera pārstāvis atzina, ka IeM ir jāizvērtē Valsts kontroles veiktās pārbaudes rezultāti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) un jānovērš tajos konstatētie pārkāpumi. Tieši tāpat ir jārīkojas jebkurai iestādei, institūcijai, kurā Valsts kontrole veikusi pārbaudes.
"Ministru prezidents vienmēr ir uzsvēris - ja kādā jomā tiek konstatēts nesaimnieciskums vai naudas izšķiešana, pret to ir jāvēršas ar visu bardzību, kā arī jāveic nepieciešamie pasākumi, lai attiecīgās nejēdzības netiktu pieļautas nākotnē," uzsvēra Kučinska preses sekretārs.
Atbilstoši Ministru prezidenta rīcībā esošajai informācijai, IeM pārstāvji identificētās problēmas ar Valsts kontroli jau ir izrunājuši un atklātās nepilnības tiks novērstas. Tāpat ir uzsāktas vairākas dienesta pārbaudes, lai noskaidrotu amatpersonu atbildību.
( pievienotas pēdējās četras rindkopas ar premjera pārstāvja teikto)
Ja es savā
Beidzot viens pateica patiesību!
Lemberga vasalis