Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +1 °C
Viegls lietus
Pirmdiena, 25. novembris
Kadrija, Kate, Katrīna, Trīne, Katrīne

Zvēraudzētāju asociācija: Pēc nozares slēgšanas kažokādas vedīs no citām valstīm

Ja tiks nolemts slēgt kažokzvēru audzēšanas nozari, tirdzniecība aizvien būs atļauta, un kažokādas un to izstrādājumus uz Latviju vedīs no citām valstīm, kur labturības noteikumiem uzmanība pievērsta netiek un tā vispār netiek kontrolēta, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Zvēraudzētāju asociācijas valdes locekle Sandra Vilciņa.

"Kā jebkurā nozarē - ja ir pieprasījums, ir arī piedāvājums," secināja asociācijas valdes locekle. Nozares specialisti esot vienisprātis, ka, aizliedzot kažokzvēru audzēšanu Latvijā, ieguvēji būs uzņēmēji, kam dzīvnieku labturība neinteresē vispār.

Tāpat viņa uzsvēra, ka zvēraudzētājiem aktuāls ir jautājums par kompensācijām, kas būtu piešķiramas saimniecībām gadījumā, ja tiks pieņemti likuma grozījumi par nozares slēgšanu no 2026.gada 1.janvāra.

"Saimniecības ir investējušas lielus līdzekļus attīstībā, arī tagad tiek lemts par video kameru uzstādīšanu un saimniecību darbinieku papildus apmācību," sacīja Vilciņa.

Ja 2015.gadā Saeima lēma par nozares saglabāšanu un uzņēmēji investēja kažokzvēru fermu būvniecībā miljoniem eiro, tad tiesiskās paļāvības princips nozīmē, ka šie līdzekļi uzņēmējiem nozares slēgšanas gadījumā būtu kompensējami, uzskata asociācijas pārstāve.

"Vai likvidēt nozari, kura dod savu pienesumu tautsaimniecībā," retoriski vaicāja Vilciņa. Viņa apgalvoja, ka pēdējā gada laikā nozare nodokļos valstij ir samaksājusi apmēram 1,15 miljonus eiro, un tajā strādā aptuveni 200 darbinieku no Latvijas reģioniem.

Saeimas deputātu sagatavotā likumprojekta par kažokzvēru audzēšanas aizliegšanu anotācijā gan norādīts, ka nozares nodokļu maksājumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, uzņēmumu ienākuma nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) gan 2019., gan 2020.gadā bija negatīvi, proti, PVN atmaksas pārsniedza ieņēmumus no pārējiem nodokļiem.

Vilciņa skaidroja, ka kažokzvēru audzēšana, iespējams, ir viena no viskontrolētākajām nozarēm Eiropā. Savukārt, lai nodrošinātu labturības prasību ievērošanu, citu valstu starpā arī Latvija ir pievienojusies programmai "WelFur" un visas Latvijas saimniecības ir atestētas šajā programmā.

Deputāti gan apgalvo, ka "WelFur" programma uzskatāma par sabiedrību maldinošu, jo mokošus zvēru dzīves un nāves apstākļus, kas ir nepieņemami lielākajai daļai sabiedrības, raksturo kā "labāko šībrīža praksi".

Savukārt komentējot citviet Eiropā ieviestos kažokzvēru audzēšanas aizliegumus, asociācijas pārstāve pauda, ka "var jau atsaukties uz valstīm, kur kažokzvēru audzēšana objektīvu iemeslu dēļ tāpat ir izbeigusies".

Jau ziņots, ka Saeimā iesniegtos grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas paredz no 2026.gada 1.janvāra aizliegt Latvijā kažokzvēru audzēšanu ar mērķi iegūt kažokādas, parlaments varētu sākt vērtēt jau ceturtdien, 16.septembrī.

Likumprojektu sagatavoja deputāti no teju visām Saeimas frakcijām, kas pārstāv gan valdības koalīciju, gan opozīciju. Likumprojektu nav parakstījis neviens deputāts no Nacionālās apvienības, kuras pārstāvis Kaspars Gerhards vada par kažokzvēru audzēšanas nozari atbildīgo Zemkopības ministriju.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka dzīvnieku audzēšana un nogalināšana kažokādu dēļ ir neētisks, cietsirdīgs un izzūdošs uzņēmējdarbības veids, kam mūsdienās vairs nav attaisnojuma. Tas piesārņo vidi un nedod pienesumu tautsaimniecībai.

Grozījumu mērķis ir aizliegt kažokzvēru audzēšanu Latvijā kažokādu dēļ. Paredzēts, ka grozījumi stāsies spēkā 2026.gada 1.janvārī, un tie neaizliedz kažokādu ieguvi medību ceļā vai kažokādu tirdzniecību.

Grozījumi ļaus novērst kažokzvēru nāvi un ciešanas, ko lielākā daļa Latvijas sabiedrības uzskata par nepamatotām, norāda likumprojekta autori. Dzīvnieku aizsardzības likuma preamubulā noteikts, ka "nevienam nav atļauts bez pamatota iemesla nogalināt dzīvnieku, nodarīt tam sāpes, radīt ciešanas vai citādi kaitēt," kas esot pretrunā ar lapsu, ūdeļu un šinšillu audzēšanu un nonāvēšanu kažokādu dēļ.

Grozījumu autori iepriekš norādīja, ka socioloģisko aptauju rezultāti parāda, ka sabiedrības vairākums kažokādu ieguvi neuzskata par pamatotu iemeslu audzēt un nogalināt dzīvniekus. Atsaucoties uz sabiedrības nostāju, daudzās valstīs likumdevēji jau ir pieņēmuši atbilstošus lēmumus.

Saskaņā ar Lauksaimniecības datu centra sniegto informāciju, 2020.gada 1.jūlijā zvēraudzētavās kopā bija 579 945 dzīvnieki, tajā skaitā 579 320 ūdeles, 443 lapsas un 182 šinšillas. Tātad ūdeļu kopskaits veido ap 99% no kažokzvēru kopskaita.

Latvijas Zvēraudzētāju asociācija apvieno Latvijas zvērkopības sfēras uzņēmumus. Tās mērķis ir veicināt zvērkopības nozares saglabāšanu un attīstību valstī. Tāpat biedrība pārstāv kažokzvēru audzētāju intereses valsts, pašvaldību un Eiropas institūcijās, pārrauga ciltsdarba organizāciju šķirnes zvērkopības saimniecībās, šķirnes zvērkopības saimniecību atestāciju, kā arī konsultē un risina citus jautājumus, kas saistīti ar zvērkopības nozari.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vai Latvijai nepieciešami ārzemju studenti?

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārva...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē