"Trampa kungs kā vienmēr ar vienu roku dod, ar otru ņem. Tas rada lielus jautājumus, kā viena valsts var iebrukt citā valstī un aizvest prom prezidentu un viņa kundzi, bet no otras puses, prezidents Maduro arī nebija leģitīmi ievēlēts vēlēšanās. 26 gadu laikā valsts pilnīgi nolaista līdz kliņķim, un jāņem vērā, ka no Venecuēlas plūst prom milzīgas bēgļu plūsmas," situāciju komentēja eksperts, uzsverot, ka neleģitīmā veidā ir aizvests projām neleģitīms prezidents.
Andžāns pieļauj, ka ko līdzīgu var atkārtot arī kāda cita valsts. Piemēram, Ķīnas līderis Sji Dzjiņpins Jaungada uzrunā izteicies, ka Ķīnas un Taivānas apvienošanās ir nenovēršama, neapturama. Tikpat labi Ķīnas tautas atbrīvošanas armija var aizvest Taivānas prezidentu Lai Cjinde kā separātistu. Andžāns atgādina grieķu vēsturnieka, par reālpolitikas tēvu dēvētā Tukidīda atziņu, ka stiprie dara to, ko grib, un vājie cieš to, kas tiem ir jācieš.
Andžāns uzskata, ka signāls, ko devusi ASV, ir labs Krievijas atturēšanai. "Protams, ne jau [Krievijas diktatoru Vladimiru] Putinu līdzīgā veidā var aizvest. Nekas tāds nav iespējams, bet tas ir signāls, ka ASV var rīkoties arī pret citiem pasaules diktatoriem, kas nav labās attiecībās ar ASV," pieļauj Andžāns.
Pēc eksperta teiktā, ASV ir parādījusi, ka tā tomēr ir gatava pielietot bruņotu spēku, ja Krievija izvēlas kaut ko pasākt. Taču esot jāņem vērā, ka ASV administrācija šādi ir gatava rīkoties tikai pret vājiem pretiniekiem, tikai tad, kad uzvara ir acīmredzami garantēta, ka nekas nevar aiziet greizi.
Viņš atgādina, ka tas jau ir iepriekš redzēts ar Izraēlas un Irānas karu, kurā ASV iesaistījās tikai tad, kad Izraēla jau bija visu attīrījusi - Irānai nebija pretgaisa aizsardzības spēku, Izraēla varēja lidot, kur un kā vēlas, un līdz ar to arī ASV. Arī pārējie ASV triecieni bijuši pa Somāliju, Nigēriju, Jemenu, kur pretinieki nav bijuši militāri spēcīgi.
Andžāns atzīst, ka Latvija kā ASV sabiedrotais, esot ANO Drošības padomē, ir nelielās sprukās, vienmēr aizstāvot starptautiskās tiesības, kas svarīgas mazām valstīm, un noteikumos balstītu pasaules kārtību.
"Tas ir jautājums, ko autoritāras valstis izmanto savā labā," norāda eksperts.
Runājot par to, kā šī situācija ietekmēs Latviju, Baltiju, Eiropu, eksperts atzina, ka ir gan plusi, gan mīnusi. Tikpat labi arī Krievija varot kādu kaimiņu valsts prezidentu līdzīgā veidā aizvest prom. "Es domāju, tas varētu nebūt sarežģīti, ja mēs paraudzītos uz militāri vājām Krievijas kaimiņu valstīm," pieļauj Andžāns.
Taču labais esot tajā, ka ASV parādīja, ka ir gatava pielietot bruņotu spēku, un tas nāk pa labu Krievijas atturēšanai. Eksperts gan nevar iedomāties, ka ASV kaut ko tādu varētu atkārtot pret lielu valsti, piemēram, Krieviju.
"Kopumā ASV no vienas puses gāja tādu vairāk izoliconisku ceļu Trampa administrācijas laikā, kā tas noteikts nacionālās drošības stratēģijā. Savukārt šis gadījums parādīja to, ka atturēšanās gadījumā tā ir gatava rīkoties politiski," komentē Andžāns.
Tiesiska rīcība būtu tad, ja starptautiskā tiesa izdotu orderi, vai kāds speciāls tribunāls tiesātu Maduro, taču šajā gadījumā tiek izvirzīta apsūdzība saistībā ar narkotikām. Tas starptautiskām tiesībām dod triecienu, atzina Andžāns. Ja tas būtu tā, kā nesen Filipīnu jurists un politiķis Rodrigo Roa Duterte tika izdots starptautiskajai krimināltiesai vai iepriekš Dienvidslāvijas un Serbijas prezidents Slobodans Miloševičs, vai kādi citi piemēri, tas būtu citādāk.
Ģeopolitikas pētījumu centra direktors vērsa uzmanību, ka šajā gadījumā Maduro ASV tiek tiesāts par noziegumiem, kas nav centrālie. Noteikti, ka viņš ir līdzatbildīgs arī par narkotiku tranzītu, taču viņš būtu jātiesā par noziegumiem pret Venecuēlas tautu, un ideāla gadījumā tas būtu jādara Venecuēlā vai kādā starptautiskā tiesā, uzskata Andžāns.
Eksperts pieļauj, ka ASV militārā operācija Venecuēlā neietekmēs kara gaitu Ukrainā, un tur karadarbība turpināsies. Tiesa, gan jau Krievija atkal izteikšoties par režīmu maiņām un ASV piekopto divkosību. Krievija arī Ukrainā gribēja nomainīt varu, ASV to pašu izdarīja Venecuēlā, un te var vilkt paralēles, atzina Andžāns.
Notikumu attīstību Venecuēlā ietekmēs tas, kādu ceļu tā izvēlēsies iet, norādīja eksperts. Ja Venecuēla izvēlēsies tādu pašu kursu kā līdz šim, tad jāskatās, ko darīs armija un drošības dienesti, jo tie tāpat turpinās kontrolēt sabiedrību, taču tas būs daudz grūtāk.
ASV jau ir devusi signālu, ka tā var atnākt pakaļ arī pēc jaunā valsts līdera, atzina Andžāns. ASV turpināšot izdarīt spiedienu uz naftas pārstrādes nozari, taču ASV neesot vēlmes pēc mūžīgiem kariem, tā izvēlas ātras "ķirurģiskas operācijas", kur tai ir pārliecība par uzvaru.
Jau vēstīts, ka ASV spēki sestdien veica gaisa triecienus Karakasā un izveda no valsts Venecuēlas prezidentu Maduro un viņa sievu, un ASV prezidents Donalds Tramps pēc tam paziņoja, ka ASV pārvaldīs Venecuēlu un tās milzīgos naftas krājumus.
Maduro un viņa sieva patlaban atrodas aizturēšanas centrā Ņujorkā, un viņiem izvirzītas apsūdzības saistībā ar narkotiku kontrabandu.