Viņš norādīja, ka vēl noteikti pastāv teorētiskas iespējas atrast risinājumu, lai ārkārtas vēlēšanas nebūtu nepieciešamas. Eksperts vērsa uzmanību, ka iepriekš katra puse varēja nostāties savā pozā un nepiekrist kādai citai partijai, jo par to nekas nedraudēja, bet tagad Vācijas kanclere Angela Merkele ir "pacēlusi politiskā riska latiņu augstāk", norādot, ka dod priekšroku pirmstermiņa vēlēšanām, nevis nestabilas mazākuma valdības vadīšanai.
"Šādi brīdinot vai piedraudot ar vēlēšanu tuvumu, otrai pusei ir jārēķinās, ka tā var negūt to pašu balsu skaitu, ko iepriekš. Tāpat partijām potenciāli būtu jātērē resursi jaunām vēlēšanām. Politikā šādi strupceļi var būt pat mākslīgi radīti, tādā veidā ieliekot partneri mazliet nelabvēlīgā politiskā tirgošanās pozīcijā, un pēc tam viņu var piespiest uz kaut kādiem zināmiem kompromisiem. Galu galā politika arī ir kompromisu māksla," skaidroja Sprūds.
Pēc viņa domām, atkārtotu vēlēšanu iespējamību nevar izslēgt un, ja tādas notiktu, to rezultāti radikāli varētu nemainīties. Sprūds pauda viedokli, ka ārkārtas vēlēšanas, iespējams, atturētu vēlētājus, jo tie varētu būt noguruši no vēlēšanām, un šādā gadījumā ieguvēji būtu tie politiskie spēki, kas spēj savu vēlētāju mobilizēt. Turklāt radikālām partijām, iespējams, ir lielākas iespējas mobilizēt neapmierinātos vēlētājus, pieļauj eksperts.
"Redzams, ka centriskās partijas nespēj savā starpā vienoties, kas var atstāt iespaidu, ka kaut kas politikā buksē, savukārt netradicionālās partijas vēlētāju izvēlē būtu nevis risinājums, bet protesta elements pret centriskām partijām," piebilda LĀI direktors.
Jau ziņots, ka pēc sarunu izgāšanās par tā dēvētās Jamaikas koalīcijas izveidi Vācijas kanclere pirmdien paziņoja, ka dod priekšroku pirmstermiņa vēlēšanām, nevis nestabilas mazākuma valdības vadīšanai.
Merkeles vadīto kristīgo demokrātu (CDU) un viņu Bavārijas meitaspartijas CSU uzsāktās koalīcijas sarunas ar brīvajiem demokrātiem (FDP) un "zaļajiem" izjuka, kad par izstāšanos no sarunām vēlu svētdienas vakarā paziņoja FDP līderis Kristiāns Linders.
Tikmēr Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers pirmdien aicināja partijas pārvērtēt savas pozīcijas un rast kompromisu, lai varētu izveidot jauno valdību.
Puse vāciešu atbalsta jaunu parlamenta vēlēšanu izsludināšanu, bet piektā daļa dotu priekšroku mazākuma valdības izveidošanai, liecina trešdien publicētās aptaujas dati.