Ķīnas kara lidmašīnas ir vairākkārt pārkāpušas Taivānas gaisa telpas aizsardzības identifikācijas zonu.
Četru dienu laikā, sākot no pagājušās piektdienas, Taivāna ziņojusi par teju 150 Ķīnas kara lidmašīnām, kas ielidojušas Taivānas pretgaisa aizsardzības zonā. Otrdien tika reģistrēts tikai viens šāds gadījums.
Taivāna un kontinentālā Ķīna tiek pārvaldītas atsevišķi, kopš 1949.gadā šajā salā patvērās pilsoņkarā sakautā Ķīnas Republikas nacionālistu valdība, bet komunistu ieņemtajā Ķīnas kontinentālajā daļā tika proklamēta Ķīnas Tautas Republika, kas uzskata Taivānu par savas teritorijas sastāvdaļu.
Taivānas aizsardzības ministrs, atbildot uz likumdevēju jautājumiem par militāro spriedzi attiecībās ar Ķīnu, sacīja, ka situācija ir nopietnākā, kāda bijusi vismaz pēdējo 40 gadu laikā, kopš viņš pievienojies armijai.
Ministrs parlamentā uzsvēra, ka viņam kā armijas cilvēkam ir skaidrs, ka situācija ir steidzami jārisina. Viņš sacīja, ka Ķīna jau tagad spēj iebrukt Taivānā un līdz 2025.gadam spēs realizēt pilna apjoma invāziju.
Dzju pauda viedokli, ka Ķīna jau tagad spētu iebrukt, bet nesāks karu ar vieglu prātu, jo vispirms tai jāapsver daudzas citas lietas.
ASV, kas ir Taivānas lielākais militāro preču piegādātājs, ir apliecinājušas atbalstu Taivānai un arī kritizējušas Ķīnu. Pekina savukārt vaino spriedzes pieaugumā Vašingtonas politiku, tostarp ieroču piegādes Taivānai.
ASV prezidents Džo Baidens otrdien pavēstīja, ka runājis ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu par Taivānu un viņi vienojušies ievērot Taivānas vienošanos.
Baidens acīmredzot atsaucās uz Vašingtonas ilgstošo "vienas Ķīnas politiku", saskaņā ar kuru tā oficiāli atzīst Pekinu, nevis Taibei, un Taivānas Attiecību likumu, kas skaidri norāda, ka ASV lēmums izveidot diplomātiskās attiecības ar Pekinu, nevis Taivānu, balstās uz cerību, ka Taivānas nākotne tiks izlemta mierīgā ceļā.