"Mēs uzskatām, ka pasliktinās situācija reģionā, taču militāro draudu līmenis paliek nemainīgs. Mēs to uzskatām par zemu," žurnālistiem sacīja Budris, piebilstot, ka Krievija apzināti eskalē situāciju.
Mobilizējot karaspēku un organizējot pseidoreferendumus okupētajās Ukrainas teritorijās, Krievija "apzināti eskalē situāciju un palielina spriedzi reģionā", viņš teica.
"Visas darbības no Krievijas puses galvenokārt ir vērstas uz to, lai mainītu situāciju Ukrainā," sacīja padomnieks.
Pēc viņa teiktā, Valsts aizsardzības padomes locekļi uzklausīja izlūkdienestu un iekšlietu dienestu amatpersonu sniegto informāciju par esošo situāciju uz Krievijas un Baltkrievijas robežas.
"Kā jau zināt, Kaļiņingradas [apgabalā] un citos Krievijas reģionos ir lielas bažas par izsludināto mobilizāciju, bet mēs neredzam, ka tas atspoguļotos centienos ierasties Lietuvā," sacīja Budris.
Runājot par aizliegumu Krievijas dezertieriem iebraukt Lietuvā, prezidenta padomnieks teica, ka prezidenta Nausēdas nostāja nav mainījusies, norādot, ka dezertierus nedrīkst ielaist Lietuvā tikai tāpēc, ka viņi izvairās no Krievijas militārā dienesta.
Vaicāts par iespējamo papildu ieroču nodošanu Ukrainai, Budris sacīja, ka pirmdienas sanāksmē šis jautājums netika apspriests. Tomēr viņš uzsvēra, ka dalībnieki tika informēti par jau sniegto atbalstu, piebilstot, ka atbildīgās iestādes pašlaik izskata iespēju sniegt Kijivai papildu atbalstu. "Lai pieņemtu lēmumu, nepieciešams plašāka militāra rakstura informācija, novērtējums par ietekmi uz Lietuvas aizsardzības spējām un finansiālais pamatojums," viņš teica.
"Mēs atgriezīsimies pie šī jautājuma vēlāk," piebilda Budris.
Lietuvas Valsts aizsardzības padomi veido valsts prezidents, premjers, parlamenta priekšsēdētājs, aizsardzības ministrs un bruņoto spēku komandieris. Padome izskata un koordinē nozīmīgākos Lietuvas valsts aizsardzības jautājumus.