Intervijā, kas publicēta tīmekļa medijā onet.pl, Rasmusens skaidro, ka ES iztērējusi piecus miljardus eiro enerģijas piegāžu dažādošanai centienos mazināt atkarību no Krievijas un ka Nord Stream 2 būs nevajadzīgs solis atpakaļ.
Krievija vēlas, lai Vācija un Eiropa gāzes piegāžu jomā arī turpmāk būtu atkarīga no Maskavas, norādīja bijušais NATO ģenerālsekretārs, brīdinot, ka Krievija cenšas izjaukt Eiropas un transatlantisko vienotību.
Daudzi politiķi ES un Vācijā uz jauno gāzesvadu raugās ar skepsi, sacīja Rasmusens, piebilstot - kaut arī ES nespēj nobloķēt tā būvniecību, bloks var panākt, ka Nord Stream 2 ir finansiāli mazāk izdevīgs.
Potenciālo ASV sankciju rezultātā pret enerģētikas uzņēmumiem, kas ir iesaistīti gāzesvada projektā, tam var tikt atsaukts finansējums, tomēr šie soļi var arī neizraisīt projekta neveiksmi, atzina Rasmusens.
Nord Stream 2 būs Baltijas jūrā ieguldīts savienojums, kas nodrošinās dabasgāzes transportēšanu vairāk nekā 1200 kilometru attālumā no gāzes krātuvēm Krievijā līdz klientiem Eiropā.
Nord Stream 2 celtniecība sākās maijā un to plānots pabeigt līdz nākamā gada beigām. Tuvākajos gados šis gāzesvads, domājams, dubultos Krievijas dabasgāzes importu uz Vāciju.
Polija, Savienotās Valstis un Ukraina ir kritizējušas Vāciju, ka tā pieļāvusi šī projekta īstenošanu.
Krievijas uzņēmums Gazprom ir vienīgais Nord Stream 2 akcionārs un segs pusi no gāzesvada izmaksām. Pārējo finansēs piecas Rietumu kompānijas.
Ass
TrollisJT
Apderss Migla Rasmuss Sens