Ceļojumi / Diena / Ceļojumi / Diena

Grieķu salāti ar variācijām © DIENA

Lustras pilsētas ielās, nebeidzami gardumi un garšas kārpiņas kairinoši vīni, appuķotas pilsētiņas, kas mijas ar aizgājušās godības drupām, – mūžvecs, bet nevīstošs ir Grieķijas šarms, kurā, pat aizbraucot uz pāris dienām, var neglābjami iemīlēties

Sekss ar dabu © DIENA (10)

Vasaras pilnbriedā jo īpaši varam sajust dabas mežonīgo un juteklisko spēku, kurā cilvēka sīkais «es» izkūst, lai pēc kaislas atdošanās tālāk nevis ietu, bet lidotu. Daba ir dzīva tik ļoti, ka reizēm šī sastapšanās pāraug nekontrolējamā labsajūtā, ko vasaras saulgriežu laikā tieši un nepārprotami gribas salīdzināt ar seksu.

Lavas mežģīnes okeānā © DIENA

Terseira ir neparasta sala. Tās centrālā pilsēta pēc atdzimšanas no drupām iekļuvusi UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Te atrodamas kāpnes, kas ieved vulkāna krāterī. Reliģiskie svētki aizstāj teātra izrādes, bet sportiski noskaņotie salinieki veiklībā sacenšas ar vēršiem.

Mazulīte taigā un vecmammas kažoks © DIENA

Jakutijas cilvēku stāsti apliecina, ka arī mūsdienās dabas gari var izglābt taigā bezcerīgi nomaldījušos cilvēkbērnu, labi svešinieki var izrādīties Dieva dāvana iepretim asinsradiniekiem, bet īpaši izturīgas skaistules var pārdzīvot pat deviņus vīrus un vēl deviņdesmit astoņu gadu vecumā atcerēties ne tikai visu vārdus, bet pat vienam aizlienēto kažoku – aizņēmās un neatdeva, sarkanais suns!

Ziloņu cīņa pret palmām: SestDiena Sumatrā © DIENA

Indonēzijas ekonomisko attīstību lielā mērā nosaka pastāvīgi augošais pieprasījums pēc lētās palmu eļļas. Kādu ietekmi uz dabu atstāj palmu plantāciju izplešanās? Lai noskaidrotu situāciju, kopā ar žurnālistu Sandiju Semjonovu dodamies izpētes braucienā uz Sumatras salu.

Marokas pieradināšana © DIENA (3)

Vai cilvēks, kas apceļojis Maroku, ir bijis Āfrikā? Uz to lai atbild katrs pats, taču brauciens uz valsti, kur pateikt "nē" ir īpaša māksla, aprēķināts saltums pēkšņi var pārvērsties negaidītā viesmīlībā, bet tepiķi ar savu skaistumu liek domāt par seniem stāstiem, ir kā atgriešanās vietā, kur, šķiet, jau reiz esam bijuši.

Kazaki, kas tiecas uz gaismu © DIENA (30)

Pie kazakiem var vērot gan vīrus kariņu spēlējam, gan kazačkas ar īstu dzīves rūdījumu, mīlestību un spēku, kuram pateicoties izdzīvojuši arī vīrieši. Un, ja vēl paliek kāda neskaidrība, to vienkārši, bet stingri pa plauktiņiem saliks baba Vaļa, kuras dzīves filozofija aptver visu būtisko.

Starp prusakiem un luksusu © DIENA (9)

Āgra ir vieta, kur atrodas majestātiskais Tadžmahāls – pasaules brīnums, nemirstošas mīlestības apliecinājums un ikgadējs miljoniem tūristu pievilinātājs. Taču bez šīs pasaulslavenās celtnes pilsētā tās tuvumā ir vēl vairākas ceļojuma vērtas vietas, un, lai pilnvērtīgi apskatītu tās visas, izbaudot atmosfēru, karstumu, cilvēku pūļus un arī kādu klusuma brīdi, vajadzīgas vismaz divas dienas.

Cilvēki ar dziesmu un virpuļdeju © DIENA (2)

Sūfiji ir laipni, pieklājīgi, vienmēr smaida, nekad nebļaustās, viņu vidū ir daudz izglītotu cilvēku, un vēl viņi dara mazus brīnumus. Ļoti iespējams, sūfiji ir vienīgie, kuri ar savu mācību var savākt kopā visu to neiedomājamo cilvēku, tautību, cilšu, valodu, domu un uzskatu jūkli, kas ir Sudāna.

Ciemos pie Kalnieša © DIENA

Ne tikai pils no slavenā 007 aģenta dēkām, pavisam īsts Makleodu klans un gandrīz neticami skaisti dabas skati jums atklāsies Skajas salā – braucot uz šo Skotijas pusi, jābūt gatavam arī uz tūristu pūļiem pat nesezonā un lietu, kas nekādi negrib klausīt laika prognozēm.

Dvēseli jau neiztirgo: Jeruzalemi grūti nosaukt vienkārši par pilsētu © DIENA (10)

Jeruzaleme ir vieta, ko grūti nosaukt vienkārši par pilsētu. Pēc savas ietilpības tā nav pat viena valsts, bet gan dažādu reliģiju, nāciju, politisko iekārtu un kultūru kosmoss. Kristiešiem viens no galvenajiem simboliem Mūžīgajā pilsētā ir Via Dolorosa jeb Kristus ciešanu ceļš – Lieldienu sakrālais saturs.

Lāču un ledus mala © DIENA

Te durvis mājām ir vaļā, lai pēkšņa leduslāča uzbrukuma gadījumā varētu paslēpties. Te var iemācīties atšķirt ledus veidus un izbaudīt tā bezgalīgo skaistumu, nejauši redzēt ziemeļblāzmu un skatīties uz dārzeņiem kā eksotiku. Svalbāra ir pavisam īpaša vieta – un ne tikai tāpēc, ka te nedrīkst ne piedzimt, ne nomirt.

Afrikāņi ar radiniekiem no Sīriusa © DIENA (1)

Bandiagaras kraujas vairāk nekā miljonu kvadrātkilometru plašās Āfrikas valsts Mali vidienē ir īsts dabas brīnums. It kā milža roka būtu nolēmusi izcelt milzīgu gabalu zemes no tā atrašanās vietas, bet pusceļā milzis nez kāpēc tomēr pārdomājis un atstājis izcelto blāķi simt metru augstumā. Tā nu šī krauja, biežāk pazīstama kā falaise, stiepjas divsimt kilometru garumā, un ik pa laikam pie tās dažādās spraugās ir pielipinātas un ielipinātas varbūt lielām putnu ligzdām, bet varbūt bišu stropiem līdzīgas būves ar skreju vienos sānos. Šajos stropos vietējie ļaudis apglabā savus mirušos. Taču gan šis ģeoloģiskais brīnums, gan jokainie kapiņi ir tīrais sīkums salīdzinājumā pat ar visas Āfrikas mērogā trakoti neparastajiem cilvēkiem, kas apdzīvo šo plakankalni un Gondo līdzenumu tās pakājē, visu apmēram četrus tūkstošus kvadrātkilometru plašo teritoriju apzīmējot ar kopēju nosaukumu – Dogonu zeme. Viena no pēdējām teritorijām Ziemeļāfrikā, ko deviņpadsmitajā gadsimtā sev pakļāva franči.

Busana - ostas un tempļu pilsēta © DIENA

Busanu pilnīgi noteikti varētu dēvēt arī par vasaras galvaspilsētu – līdzās gadsimtiem attīstītajai ostai un vienmēr apmeklētajiem budistu tempļiem šī Āzijas metropole piedāvā veselas sešas pludmales. Iepazīstot vietējo eksotiku, gan var nonākt arī smacējošos astoņkāja apkampienos un patiesi iemācīties novērtēt ūdens veldzi.

"Ja gribi kaut ko izdarīt, tev pašam ir jārīkojas," šādas atziņas no Bolderājas iedzīvotāju mutes var dzirdēt bieži. Ne leģendu, ne spilgtu mirkļu un cilvēku šajā apkaimē netrūkst, taču vietējiem radusies sajūta, ka par mikrorajonu ne pašvaldība, ne valsts neinteresējas. Tāpēc pie vides un kultūras dzīves uzlabošanas viņi ķērušies paši.

Ar nelielu iedvesmu Polijas ceļos var ne tikai atklāt elpu aizraujošus kalnus un takas un noķert izmirstošu sugu pārstāvjus, bet arī nogaršot valsti no dažādām pusēm un aptvert visnotaļ dažādas kultūras izklaides

Kā mēs pēdējos mohikāņus meklējām (5)

Mērķtiecīgi apceļot tieši pierobežu ir lielisks veids, kā saprast, kādā valstī vispār dzīvojam. Tas palīdz apkopot visas galējības – sastapt gan īstu kurzemnieciskumu, gan īstu latgaliskumu – un saprast, kas valstij un tās drošībai ir galvenais

Arī ja līdz Papei neizdodas tikt ar pirmo mēģinājumu, galvenais ir šajā ceļā neapstāties, jo tad varēs ne tikai uzzināt, kas ir riesta bedres, un padot labrītu sumbram, bet arī iepazīties ar galveno papistu un līdz galam saprast lietuviešu vēlmi braukt uz Latviju.

Līdz ar ziemas un sala tuvošanos daudzi jūt vajadzību palīdzēt mazajiem draugiem un iekārto putnu barotavas. Patiesībā putniem tās nebūt nav nepieciešamas, toties cilvēkiem ļauj novērot spārnaiņus, iemācīties atšķirt to dažādās sugas un piedzīvot ne vienu vien interesantu mirkli.

Tuvojoties Miķeļdienai, sociālos tīklus pamazām pārplūdina vecāku vēstījumi par naktī ceptajiem kēksiņiem bērna rudens ražas tirdziņiem un dažādas izgreznotu dārzeņu figūru bildes. Taču tas ir tikai sākums – priekšā ir vēl masku balles un Ziemassvētki, kuriem vecākiem jāsāk gatavoties laikus.

Šodien

SESTDIENAS CEĻOJUMI