Vides zinātnieks Jānis Šīre (43) par mazo hesu nākotni, dabas sargu un saimniekotāju kara vēsturi un par to, kāds sakars Latvijai ar globālajām kataklizmām.
Arhitekti Austris Mailītis (39) un Jānis Sauka (44) par to, kā tikt galā ar padomju stampu, padarīt nepieejamu ēku atvērtu un atklāt skanīgo Baltijas mirdzumu.
Pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš par augušo sociālo plaisu, Latvijas elites vājo sazobi ar realitāti un par vecās pasaules kārtības sabrukumu.
Militārais apskatnieks Mārtiņš Vērdiņš par hibrīdkara scenārijiem, militārās tehnikas zooparku Ukrainā, melnā gulbja gaidām Krievijā un par to, kur NATO atpaliek
Tulkotāja Māra Poļakova (48) par to, kāpēc
informāciju par Krievijas agresiju Ukrainā labāk
lasīt ukrainiski, iekļaušanas koloniālo pieredzi
Rēzeknē un par to, kas ir visbriesmīgākais.
Latviešu valodas skolotāja Daiga Zirnīte (59) par profesionālo brīvību, par jauno mācību saturu un eksāmeniem, kuri nedod gandarījumu, un par grāmatām, kuras jāizlasa no vāka līdz vākam.
Komponists Zigmars Liepiņš (71) par dievturi un kristieti katrā latvietī, pārmaiņu laika spirāli, pragmatisma un patriotisma sadursmi un pašportretu mūzikā.
Vēsturnieks Jānis Šiliņš par nozīmīgāko uzvaru Latvijas Neatkarības karā, hibrīdkaru pirms Lāčplēša dienas un par to, kas palīdz nejusties pazudušam šodienā.
Dziedātājs Intars Busulis (45) par savu un Abonementa orķestra jauno albumu Spēlē savā burvju flautā, verdzību balsij, apraudāšanos uz poda un par pēckovida trakumu
Filmas Mana brīvība režisore Ilze Kunga-Melgaile par atmodas politiķi
Itu Kozakeviču, studijām Sanktpēterburgā un par ukraiņu genocīdā
nevainīgajiem, bet līdzatbildīgajiem.
Pasaulē visvairāk tulkotās latviešu bērnu grāmatas autore Anete Melece (40) par priekšā lasītāju klubiņu, modi bērnu grāmatu ilustrācijās, Siguldas lasīšanas festivālu un par to, cik Šveicē drīkst lasīt sēnes.
Ekspolitiķis Jānis Lagzdiņš (71) par to, kas būtu jādara ar partijām, par brīnumnūjiņas ilūziju ekonomikā un vēlēšanu sistēmas maiņas ilūziju politikā, un par to, kāpēc Latvija atpaliek.
Gruzīnu dokumentālā kino režisore Salome Džaši (42) par to, kā ir veidot filmu, kuru dzimtenē neizrāda, iestāšanos par kopējo labumu un to, kā vērtēt atsevišķus soļus attiecībās ar Krieviju.