Intervijas / Diena / Intervijas / Diena

Intervijas

Atdevu sevi visu. Saruna ar nu jau bijušo basketbolisti Elīnu Babkinu © DIENA

Ceļojums un piedzīvojums turpinās, bet nu jau ārpus basketbola laukuma – sev raksturīgā dzīvespriecīgā tonī sarunas beigās izsaucas viena no ilggadējām Latvijas sieviešu basketbola valstsvienības līderēm Elīna Babkina. Eiropas čempionātā šovasar nāksies iztikt bez viņas, jo pēc pavasarī izcīnītā Izraēlas čempiones titula saspēles vadītāja sportistes karjerai likusi punktu un jau lūkojas jaunu izaicinājumu virzienā. "Man vienkārši vairs nav iekšā," sava lēmuma galveno iemeslu vairākkārt atkārto Elīna, kuru sazvanu Londonā, lai nu jau bijusī sportiste dalītos sajūtās par basketbolā pavadīto laiku, lēmumu beigt karjeru un tālākajiem dzīves plāniem.

Kerča pauze. Intervija ar leģendāro hokejistu Aleksandru Kerču © DIENA

Viņa nūjas tehnika, jo īpaši slavenā pauze pirms metiena vai piespēles izdarīšanas līdzjutēju atmiņās ir joprojām. Savu pēdējo turnīru Latvijas izlasē Aleksandrs Kerčs nospēlēja pirms 19 gadiem, 2004. gada pasaules meistarsacīkstēs, taču vietējā čempionāta ledus laukumos bija redzams vēl gandrīz desmit gadu. Šodien nūjas virtuozs prasmes un pieredzi nodod jaunajiem hokejistiem Zviedrijā, daloties ar zināšanām par sporta veidu, kam veltījis pusgadsimtu.

Jaunā pantera. Saruna ar hokeja aizsargu Uvi Jāni Balinski © DIENA

Sapni par spēlēšanu Nacionālajā Hokeja līgā (NHL) viņš atmeta jau pirms gadiem desmit, kad nebija pat starp kandidātiem iekļūšanai Latvijas junioru izlasē. Tomēr šobrīd aizsargs Uvis Jānis Balinskis (26) ir noslēdzis līgumu ar Floridas Panthers sistēmu un nākamajā sezonā dosies pārbaudīt savus spēkus Ziemeļamerikā. Ventspilnieka piemērs pierāda, ka panākumus iespējams gūt arī tiem sportistiem, kuriem neviens vairs īpaši netic, bet viņi vienkārši ļoti mīl savu sporta veidu.

Ješkas līkumotais ceļš. Saruna ar biatlona treneri Jēkabu Nākumu © DIENA

Gadsimtu mijā daudzi Latvijas bērni vēlējās līdzināties atraktīvajam biatlonistam Jēkabam Nākumam, kurš bija viens no tā sauktā "lieliskā četrinieka" dalībniekiem. Ar smagiem šķēršļiem viņš saskāries visu mūžu, jo uzaudzis bērnu namā un arī pēc sporta karjeras ilgstoši nav spējis nostabilizēties. Tomēr tagad ceturto gadu Ješka strādā Ogres Biatlona klubā, kas jau kļuvusi par ilgāko darbavietu viņa mūžā, un izbauda gan pašu procesu, gan no audzēkņu vecākiem saņemto uzticību.

Saskrūvētais zvērs. Saruna ar pieredzējušo hokejistu Mārtiņu Karsumu © DIENA

Beidzot pirmā starpsezona, kurā nav jāguļas zem skalpeļa, jo karjeras laikā pārcietis 15 operāciju, no kurām desmit ceļgalam. Kad bija iespējams, Mārtiņš Karsums devās palīgā izlasei, bet biežāk, domājot par veselību, tas tomēr neizdevās un nācās nokļūt grēkāža lomā. Savu pēdējo turnīru valstsvienībā uzbrucējs nevēlas atcerēties, bet viņš zināja, ka Kaspara Daugaviņa atvadas būs īslaicīgas. 37 gadu vecumā Karsums piebremzējis ar spēka spēli, tomēr hokeju joprojām turpina spēlēt un cer to darīt vēl vairākas sezonas.

Uzcēlis no gruvešiem. Saruna ar Starptautiskās Paraolimpiskās komitejas prezidentu Endrū Pārsonsu © DIENA

Pāris nedēļu pēc darba uzsākšanas Brazīlijas Paraolimpiskajā komitejā Endrū Pārsonss saprata, ka šis ir kaut kas tāds, kam viņš vēlas veltīt visu atlikušo dzīvi. Tolaik paraolimpiskais sports Brazīlijā pat nebija atzīts valsts līmenī, tomēr ātri vien viņš palīdzēja panākt gan organizācijas atzīšanu, gan ievērojama finansējuma piesaistīšanu, un var droši teikt, ka savā valstī to uzcēlis no gruvešiem. Šobrīd skotu izcelsmes brazīlietis ir Starptautiskās Paraolimpiskās komitejas prezidents un nesen vairāku dienu vizītē apmeklēja Latviju, tās ietvaros satiekoties ar Sporta Avīzi.

Direktors meklē skatītājus. Intervija ar Kristapu Janičenoku © DIENA

Viens no spilgtākajiem savas paaudzes Latvijas basketbolistiem Kristaps Janičenoks (39) atzīst, ka no sportista karjeras visvairāk pietrūkstot adrenalīna un ģērbtuves atmosfēras. Pirmo gan viņam nav bijis grūtību iegūt, jau trešo gadu pandēmijas un netālu notiekošās karadarbības fonā direktora amatā aprūpējot Latvijas basketbola līgas. Kā vienu no virsuzdevumiem sev izvirzījis skatītāju atgriešanos vietējo sacensību tribīnēs un aicina latviešus novērtēt to, kas pieejams pašmāju basketbolā. Saruna ar Kristapu arī par karjeras līkločiem un izaicinājumiem pēc punkta pielikšanas spēlētāja karjerai.

Jau vairākus gadu desmitus Latvijas svarcēlāju panākumi visaugstākajā līmenī saistās ar trenera Eduarda Andruškeviča vārdu. Pieredzējušā speciālista uzraudzībā savulaik uzplauka smagsvara Viktora Ščerbatiha karjera, bet vēlāk Eiropas, pasaules un olimpisko spēļu godalgās iekodušies arī Artūrs Plēsnieks, Ritvars Suharevs un ar Ibrahimas uzvārdu šobrīd pazīstamā Rebeka Koha. Treneris sarunas laikā ne reizi vien uzsver, ka nekādas brīnumreceptes viņa rīcībā nav – joprojām svarcelšanā visu nosaka smags ikdienas darbs. Tā procesā viņu noķeram arī treniņnometnē Igaunijā, kur pieci no Latvijas spēcīgākajiem sportistiem bruģē ceļu uz Parīzes olimpiskajām spēlēm.

Spilgtais bokseris Kristaps Zutis pēdējos gados pārsvarā savu sociālo tīklu dēļ ieguvis ļoti lielu atpazīstamību, tomēr arī ringā pierādījis, ka nav ar pliku roku ņemams, un uzvarējis savulaik Maikam Taisonam zaudējumu sagādājušu pretinieku. Aiz skarbā tēla slēpjas maigs cilvēks, kurš, kamerām neredzot, regulāri apmeklē bērnunamus un kūrē dažādas labdarības akcijas, tomēr savu vārdu vēl plāno teikt arī ar cimdiem rokās un cer, ka šogad izdosies stāties pretim klaji pretvalstisku nostāju ieņēmušajam Mairim Briedim. Šāda cīņa būtu ļoti simboliska, jo Zutis sapņo, ka spēs Latviju padarīt par labāku valsti.

Vēl šķietami nesenajā 2019. gadā Jurģis Kalns strādāja futbola 1. līgā un virslīgu kā galvenais treneris nepazina. Nākamajā gadā daudzu dzīves gājumu negatīvi ietekmēja pandēmija, taču Kalnam tā izspēlēja veiksmīgu kārti – ierobežojumu dēļ Latvijā neieradās poļu treneris, kā rezultātā liepājniekam uzticēja debitēšanu virslīgā, vadot Tukuma 2000 komandu. Pēc sezonas tā izkrita atpakaļ uz 1. līgu, taču jaunajam speciālistam āķis bija lūpā. 2021. gadā viņš sezonas gaitā tika iecelts par Tamaza pertijas asistentu Valmierā, bet pēc gruzīna došanās prom kļuva par šīs komandas galveno treneri un uzreiz uzveda Olimpā – izcīnīts vēsturisks virslīgas zelts. Sarunā ar Sporta Avīzi Kalns stāsta par šiem likteņa pavērsieniem, gremdējas atmiņās par agrīno trenera aroda sapni un, kā allaž, nebaidās no skaļiem vārdiem. Jurģis nākotnē vēlas kļūt par Latvijas futbola treneru celmlauzi, proti, iekarot ārzemes.

Šodien