Tuvplānā / Diena / Tuvplānā / Diena

Tuvplānā

Piederīgas Eiropas elitei © DIENA

Bez skaļiem lozungiem un ambicioziem plakātiem, bet ar pārliecību par saviem spēkiem un apziņu par piederību elitei uz Eiropas meistarsacīkstēm pošas Latvijas sieviešu basketbola valstsvienība. "Es ar šīm meitenēm uzvarēju visās četrās spēlēs kvalifikācijā, un arī uz finālturnīru braucam uzvarēt. mēs nebūsim viegls pretinieks nevienam – pat čempionāta favorītēm ne," noskaņojumu komandā raksturo viena no tās līderēm Anete Šteinberga. Atgriežoties finālturnīrā pēc četru gadu pārtraukuma, Latvijas izlasei savas pozīcijas Eiropas dāmu basketbola hierarhijā būs jāatkaro no jauna, un iepriekš uzstādītā latiņa ir gana augsta.

Pa visu Kurzemi © DIENA

No 16. līdz 18. jūnijam Latvijā atkal piestās augstākās klases rallija ekipāžas, aizvadot FIA Eiropas rallija čempionāta posmu Tet Rally Liepāja.

Laiks dāmām © DIENA

Kaut gan pēc pirmajām divām spēlēm tam, visticamāk, neticēja pilnīgi neviens, 2023. gada maijs ieies vēsturē kā mēnesis, kad Latvijas hokeja izlase pirmoreiz vēsturē izcīnīja pasaules čempionāta medaļas. Tomēr dzīve uz priekšu rit strauji, un jūnijā galvenā uzmanība jau tiks pievērsta Latvijas dāmu basketbola izlasei, kas pēc četru gadu pārtraukuma spēkosies Eiropas čempionāta finālturnīrā.

Profesija: sporta aģents © DIENA

Profesiju klasifikatorā starp komercpakalpojumu speciālistiem ar kodu 3339 03 ir sporta aģents. Šī ir uzskatāma par retu profesiju un Valsts Ieņēmumu dienesta publicētajā informācijā par darba vietām tā nav atrodama, jo nodarbināto skaits ar šādu kodu nepārsniedz desmit. Tomēr sporta aģenti ir samērā labi zināmas figūras, jo viņi pārstāv ierastos publikas mīluļus – profesionālos sportistus un klubus.

Misija 100. Pārsniegta © DIENA

Izcilākie sacīkšu braucēji ir pārliecināti, ka pie līdzvērtīgiem apstākļiem viņi spētu visus konkurentus atstāt putekļos. Nesatricināma pašpārliecinātība ir svarīga daļa no pilota spēju arsenāla. Lūiss Hamiltons ir pārliecināts, ka var būt ātrāks par visiem pārējiem. Makss Verstapens ir pārliecināts, ka ir ātrāks par visiem pārējiem. Vienīgi Fernando Alonso savos gandrīz 42 gados nav pārliecināts, ka ir ātrāks par visiem pārējiem, – viņš to zina! "Vienmēr esmu zinājis, ka varu pārspēt jebkuru," bez patosa, pieklusinātā balsī, pat nedaudz kautrīgi, taču ar nesatricināmu pārliecību stāsta pieredzējušais spānis. "Ar to nedomāju konkrētus apstākļus, kādos esmu ātrāks, – kvalifikāciju, sausu vai slapju trasi. taču, ja jūs mani ieliktu tajā pašā mašīnā un tajos pašos apstākļos, es pārspētu jebkuru no viņiem!" Pirms šīs sezonas Alonso izvirzīja mērķi simto reizi karjerā kāpt uz goda pjedestāla, tomēr jau pašā čempionāta sākumā tas ir ne tikai sasniegts, bet arī pārsniegts.

Nokļuvuši citā pasaulē © DIENA

1988. gadā par pasaules sensāciju kļuva Jamaikas bobslejistu starts Kalgari olimpiskajās spēlēs, bet piecus gadus vēlāk kaut ko līdzīgu paveica arī Latvija, negaidīti kvalificējoties Pasaules kausa finālturnīram regbijā-7. Dodoties pirmajā ceļojumā uz rietumu pasauli, Latvijas izlasē bija gan sportisti, kuri apmaldījās viesnīcā, gan tādi, kas pēc ieturēšanās pie brokastu galda, kur iespējams ēst tik daudz, cik vien lien, pēcāk treniņā vēma.

Motivācija kļūt vēl labākam © DIENA

Būt otrajam latvietim, kurš virs galvas cēlis Stenlija kausu. Tieši tik ambiciozi mērķi ir jaunajam hokejistam Martinam Klaucānam (14). Izlaidis gandrīz pilnu sezonu traumu dēļ, viņš laukumā atgriezies ar papildu motivāciju kļūt vēl labākam un, lai to paveiktu, strādā praktiski katru dienu. Plašāk stāsta pats jaunais hokejists!

Savulaik viņš bijis viens no talantīgākajiem Latvijas sportistiem gan motokrosā, gan spīdvejā, bet pēc kārtējā smadzeņu satricinājuma gūšanas Artjomam Trofimovam karjeru nācās noslēgt nieka 20 gadu vecumā. Kaut gan viņš izcīnījis vairākas Eiropas čempionātu medaļas, daudziem daugavpilietis tomēr atmiņā paliks ar asinis stindzinošu lidojumu skatītāju tribīnēs, kas tikai laimīgas apstākļu sakritības dēļ bija bez traģiskām sekām.

"Kas ir mainījies?" retoriski vaicā viena no vadošajām Ukrainas tenisistēm Ļesja Curenko, neizpratnē raustot plecus par pasaules sporta vadības pēdējos mēnešos uzņemto virzību saistībā ar tā saucamo neitrālo Krievijas un Baltkrievijas sportistu iespējamo atgriešanos augstākā līmeņa starptautiskajās sacensībās, tostarp olimpiskajās spēlēs. Viņa ar šo sportistu un to atbalstītāju "neitralitāti" bijusi spiesta sadzīvot ikdienā kopš aktīvās karadarbības sākuma, jo tenisa Pasaules tūrē durvis agresorvalstu atlētiem tā arī nav tikušas aizvērtas, un tikai pēdējās nedēļās izdevies šo problēmu aktualizēt. Intervijā Sporta Avīzei Curenko mudina arī citu valstu sportistus turpināt runāt par kara šausmām Ukrainā, jo no tām tālāk esošajiem informācijas trūkuma dēļ bieži vien rodas maldīgs priekšstats, ka situācija jau atrisinājusies.

Katru gadu Latvijas hokeja izlasei tiek sniegta iespēja sevi apliecināt uz pasaules skatuves. Cerības allaž ir augstas, bet reti tās tiek attaisnotas. Katru gadu izlase līdzjutējiem sniedz pozitīvu emociju gammu, bet teju ikviens turnīrs noslēdzas uz zemākās nots. Taču katru gadu Latvijā pasaules čempionāts nenotiek. Mums var nepatikt federācijas darbības, atsevišķi spēlētāji vai treneri, tiesāšana, bet maz ticams, ka tuvākajos desmit gados Latvija vēlreiz uzņems šādus hokeja svētkus. Salīdzinājuma svari šajā situācijā visprecīzāk būtu attiecināmi uz 2006. gadu, kad pie mums pirmoreiz viesojās pasaules spēcīgākās izlases. Amizantākais, ka notikumi pirms 17 gadiem diži neatšķiras no situācijas šodien.

Šodien