Veikalu tīklu Iki un Cento operatora SIA Palink bijusī maksātnespējas administratore Gundega Rozmisa vērsīsies
tiesā ar iesniegumu par goda un cieņas aizskaršanu.
Pēc krituma iepriekšējos gados 2011.gads jau iezīmējās ar nodarbināto iedzīvotāju pirktspējas nelielu pieaugumu. Vidējā mēneša neto darba samaksa pērn pieaugusi par vidēji 4.5% (no 316 līdz 330 latiem), nedaudz apsteidzot inflācijas rādītāju, tādējādi reālās alga 2011.gada laikā uzrādījusi minimālu pieaugumu (par 0.1%), pagājušā gada rādītājus rezumē _SEB bankas _sociālekonomikas ekspertsEdmunds Rudzītis.
2011.gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī bija 464 lati un, salīdzinot ar 2010.gadu, tā palielinājās par 19 latiem jeb 4,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.
SIA Palink iesniedzis sūdzību valsts aģentūrai Maksātnespējas
administrācija par administratores Gundegas Rozmisas veiktajām
aktivitātēm SIA Palink maksātnespējas procesā. Palink ir pamats
uzskatīt, ka administratore ir pārkāpusi savas pilnvaras, prettiesiski
izplatot SIA Palink komercnoslēpumu.
Banku sektora kapitāla pietiekamības rādītājs saglabājās augstā līmenī un janvāra beigās sasniedza 17.25% (minimālā kapitāla prasība - 8%), savukārt 1. līmeņa pašu kapitāla rādītājs bija 14.1% (2011. gada decembra beigās - attiecīgi 17.4% un 14.2%). Janvārī divas bankas palielināja kapitālu 1.1 miljona latu apmērā un banku sektora apmaksātais pamatkapitāls janvāra beigās bija 1 977.5 miljoni latu, liecina Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas apkopojums.
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) informē, ka Komisijas Uzraudzības departamenta direktores un padomes locekles amata pienākumus 1. martā sāk pildīt līdzšinējā Uzraudzības departamenta direktora vietniece Jeļena Ļebedeva.
"Latvijai ir visi priekšnosacījumi, lai izaugsme turpinātos nākotnē, taču tai ir jāturpina īstenot reformas," teica Buti un piebilda, ka viens no būtiskākajiem nosacījumiem izaugsmei ir stabilas valsts finanses. Viņš uzsvēra, ka Latvijai ir jāturpina strukturālās reformas, lai uzlabotu produktivitāti un eksportu.
Iedzīvotāji izrāda arvien pieaugošu interesi par pārkreditēšanas pakalpojuma sniegtajām iespējām, izvēloties kredītsaistības apvienot un padarīt izdevīgākus kredītu atdošanas nosacījumus liecina finanšu kompānijas Nordic Finance dati.
Latvijas Banka karo nepareizā karā, kas balstīts uz pieņēmumiem, komentējot Latvijas Bankas ekonomista Gunta Kalniņa viedokli, uzskata ekonomists Atjaunotā Latvija priekšsēdētājs Armands Strazds.
Latvijai pensiju sistēmas ilgtspējas
nodrošināšanai ir tikai divas iespējas ‒ palielināt pensionēšanās
vecumu vai samazināt pensijas, aģentūrai BNS**** atzina aptaujātie
banku analītiķi.
Starptautiskās kredītreitingu aģentūras Standard & Poor's (S&P) vakardien, 27. februārī, pazemināto Grieķijas reitingu līdz "selektīvai maksātnespējai". Saistībā ar to Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) informē, ka pērnā gada beigās Latvijas finanšu sektora kopējie ieguldījumi Grieķijas valsts parāda vērtspapīros bija 3,034 miljonu latu jeb 0,014% apmērā no visa finanšu sektora aktīviem. Tie vērtējami kā nenozīmīgi.
Palink administratore ir pabeigusi darbu pie kreditoru apkopojuma, liecina Diena.lv iesūtīta informācija, kas liecinot, ka Palink uz 7. janvāri bijuši 223 kreditori, kam uzņēmums kopumā bijis parādā 31 miljonu latu.Palink pārstāve Dace Zundure gan norāda, ka 80% no minētās summas ir paša UAB Palink investīcijas, bet tikai 20% no tās ir parādsaistības, kas esot samērīgi tik lielam uzņēmumam.
Rīgas apgabaltiesa tiesa 29. martā plkst.11 paredzējusi skatīt pērn par maksātnespējīgu atzītās AS Latvijas Krājbanka bankrota pieteikumu, informē tiesas preses sekretārs Aigars Bērziņš.
Pēc Rīgas domes deputātu Mihaila Kameņecka un Jāņa Ločmeļa ierosinājuma Rīgas domes Pasažieru komercpārvadājumu licencēšanas komisija šodien neizskatīja paaugstināta servisa mikroautobusu pārvadātāju uzņēmumu lūgumu palielināt maksu par vienu braucienu un atlika jautājuma izskatīšanu līdz brīdim, kamēr saņems pārliecinošu argumentāciju.
Kāpjot degvielas cenai, nāv jābaidās, ka policija vai ugunsdzēsēji varētu neierasties uz izsaukumu vai neprognozēti pieaugt biļešu cena autobusos, apgalvo Diena.lv aptaujātie pakalpojumu sniedzēju pārstāvji. Kamēr vieni ietaupa uz laicīgi slēgtu līgumu rēķina, citi uz kancelejas precēm, bet sabiedriskā transporta pakalpojumu cenas un pieejamību nosaka valsts iestādes, kas to dara mēreni.