Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Aktuāli
Rīgā +20 °C
Daļēji saulains
Ceturtdiena, 17. aprīlis
Rūdolfs, Viviāna, Rūdis

Pasaulē

Uzņēmēji Latvijas pārstāvniecības atvēršanā Silīcija ielejā redz finansiālas iespējas

Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecības atvēršana Silīcija ielejā ir finansiāli nozīmīgs atbalsts uzņēmumiem no Latvijas, jo citādi viņiem nāktos sava biznesa attīstībai domāto naudu tērēt, piemēram, biroja īrei Sanfrancisko, kas ir viena no dārgākajām pilsētām pasaulē, tā svētdien telekanāla LNT raidījumam Ziņu TOP 10 atzina vairāki pašmāju uzņēmēji.

Kravas paliek pie savējiem © DIENA

Kravu apgrozījums Krievijas jūras ostās 2017. gadā pieaudzis par 9%, salīdzinot ar 2016. gadu, un sasniedzis 786,97 miljonus tonnu, vēsta Krievijas Jūras ostu asociācija. 606,5 miljonus tonnu (+6,9%) veido eksporta kravas, 36,1 miljonu tonnu (+14,2%) – imports, 86 miljoni tonnu (+19,5%) ir kabotāžas kravas (iekšzemes kravu pārvadājumi), bet 58,2 miljoni tonnu (+14%) – tranzīta kravas. Krievijas amatpersonas prognozē, ka šogad turpināsies kravu apgrozījuma pieaugums, kopējam rādītājam pārsniedzot 800 miljonus tonnu. Apgrozījuma pieaugums, pat pēc vispieticīgākajām prognozēm, gaidāms vismaz 5% apmērā.

Melnais zelts kļūst dārgāks © DIENA(1)

Pēdējos trīs četrus gadus pasaules naftas tirgū varētu salīdzināt ar amerikāņu kalniņiem. Vēl 2014. gada vasarā, kad teroristiskā organizācija Islāma valsts guva militāros panākumus Sīrijā un Irākā, Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cena bija pārsniegusi 110 ASV dolāru ( 88,45 eiro) atzīmi. Apmēram pēc pusotra gada pieprasījuma un piedāvājuma nesabalansētība, ko veicināja arī ASV fosilā kurināmā industrijas iesaistīšanās tirgū, radīja apstākļus, kad barels naftas maksāja jau mazāk par 30 dolāriem.

Telegram sola virtuālus gramus © DIENA(1)

Janvārī kļuva zināms, ka Krievijas uzņēmēja un programmētāja Pāvela Durova izveidotais un vadītais uzņēmums Telegram Messenger LLP, kas pārvalda ziņapmaiņas servisu Telegram, šā gada februārī un martā iecerējis līdz šim vērienīgāko monētu jeb tokenu sākotnējo izvietošanu (Initial Coin Offering, ICO).

Maskavas gāzes ambīcijas © DIENA(3)

Pērn decembrī Sabetas ostā Jamalas pussalā Krievijas prezidenta Vladimira Putina klātbūtnē tika oficiāli atklāta 26,9 miljardus ASV dolāru (23 miljardus eiro) vērtā dabasgāzes ieguves un sašķidrināšanas projekta Yamal LNG pirmā kārta, kā arī sākta sašķidrinātās dabasgāzes (liquefied natural gas, LNG) iepildīšana jaunās Yamalmax klases pirmajā gāzes tankkuģī Christophe de Margerie. Neilgi pirms gadu mijas šī krava tika nogādāta Lielbritānijā. Ilgtermiņa kontrakti par piegādēm no Yamal LNG stāsies spēkā 1. aprīlī, bet arī līdz tam plānotas vismaz 17 gāzes piegādes pircējiem. Kā vēsta laikraksts Vedomosti, 86% pirmās līnijas jaudu (5,5 miljoni tonnu LNG gadā) paredzēts Āzijas valstīm – pamatā Ķīnai, Japānai, Dienvidkorejai.

OPEC: Naftas tirgus tuvojas veselīga līdzsvara atgūšanai(1)

Pēc vairākiem gadiem ar zemām naftas cenām globālais naftas tirgus tuvojas tam, lai sasniegtu veselīgu līdzsvaru starp piegādēm un pieprasījumu, ceturtdien paziņoja Naftas eksportētājvalstu organizācija OPEC. OPEC norāda, ka aizvien vairāk novērojamas pazīmes par naftas tirgus virzību uz līdzsvara atgūšanu.

Futbola naudas strīdīgais efekts © DIENA(3)

Saistībā ar 2018. gadā Krievijā gaidāmā Pasaules kausa (PK) finālturnīra futbolā notikušo grupu izlozi vairāki šīs valsts plašsaziņas līdzekļi mēģinājuši aprēķināt, kāda varētu būt šī sporta pasākuma (kas ir viens no diviem nozīmīgākajiem pasaulē) ekonomiskā ietekme uz turnīra rīkotājvalsts Krievijas tautsaimniecību. Kā, piemēram, norāda izdevums RBK, sešos gados PK finālturnīra uzņemšanai tiks iztērēts 678,1 miljards Krievijas rubļu, tostarp 633,8 miljardi – laika posmā līdz šā gada beigām (177,5 miljardi – šogad) un vēl 44,3 miljardi – nākamgad.

Modernajam tankkuģim var būt sekotāji © DIENA(1)

Šā gada augustā savā pirmajā komerciālajā reisā devās pasaulē pirmais pašas augstākās Arc7 ledus klases gāzes tankkuģis Kristofs de Maržerī (Christophe de Margerie), kas nogādāja sašķidrinātās gāzes (Liquefied Natural Gas, LNG) kravu no Norvēģijas uz Dienvidkoreju pa Ziemeļu jūras ceļu, iztiekot bez ledlauža pavadības.

Vai Ziemeļi kļūs par Suecu? © DIENA

Par Ziemeļu jūras ceļu tradicionāli tiek uzskatīts ap 5600 kilometru liels attālums no Jaunās zemes arhipelāga līdz Beringa jūras šaurumam pa Ziemeļu ledus okeāna jūrām un arī Klusā okeāna Beringa jūru.

Vācijas eksperti palielina valsts ekonomikas izaugsmes prognozes

Vācijas Ekonomikas ekspertu padome trešdien būtiski paaugstināja valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozes šim un nākamajam gadam, vienlaikus gan norādot, ka topošajai valdībai nāksies īstenot plašus pasākumus stabilas ekonomikas augšupejas nodrošināšanai.

Nokia zaudējumi trešajā ceturksnī pieauguši par 61%

Somijas telekomunikāciju tehnoloģiju kompānija Nokia šā gada trešajā ceturksnī strādājusi ar 192 miljonu eiro tīrajiem zaudējumiem, kas ir par 61% vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn, teikts ceturtdien publiskotajā uzņēmuma paziņojumā.

Par spīti atsevišķiem riskiem, pasaules tautsaimniecība var audzēt apjomus © DIENA(4)

Latvijas kā mazas un visai atvērtas ekonomikas attīstībā viens no būtiskākajiem faktoriem, iespējams, pat galvenais, ir kopējās globālās tendences. Pateicoties tam, ka tās bija labvēlīgas, ļaujot kāpināt vietējās ražošanas un eksporta apjomus, pagājušā gada beigās izdevās pārvarēt vairākus ceturkšņus vērojamo mūsu valsts ekonomisko atdzišanu. Arī šogad pasaules fons bijis labvēlīgs, par spīti bažām, kas saistītas ar dažādiem politiska rakstura jautājumiem. Swedbank vecākā ekonomiste Agnese Buceniece izsaka viedokli, ka pasaules ekonomikas atveseļošanās turpinās un izaugsmes temps nākamajā gadā būs līdzīgs tam, kāds ir šogad. "Arī Latvijas tirdzniecības partnervalstu ekonomikas aug, piedāvājot iespējas mūsu eksportētājiem. Globālo izaugsmi veicina pasaules tirdzniecības apjomu pieaugums, kas iet roku rokā ar apstrādes rūpniecības kāpumu," skaidro tautsaimniecības speciāliste.

Britu spožums sāk bālēt © DIENA(4)

Valsts, ko varam uzskatīt par pamatlicēju industriālajai revolūcijai un lielā mērā arī mūsdienu globalizācijas procesiem, līdz šim bijusi arī viens no vadošajiem Latvijas eksporta tirgiem, turklāt vēl līdz šā gada sākumam ar pieaugošu lomu.

Lielā akmens jautājumi © DIENA

Šovasar 31. jūlijā Ķīnas un Baltkrievijas industriālajā parkā Lielais akmens, kas atrodas netālu no Minskas, tika reģistrēts jauns rezidents – uzņēmums Ruhteh, kas plāno šajā brīvajā ekonomiskajā zonā izveidot inženieru biroju un rūpnīcu darbgaldu ar automatizētām lāzersistēmām izstrādei un ražošanai.

Slānekļa revolūcijas blakne © DIENA(12)

Tā dēvētā slānekļa revolūcija ASV ir novedusi pie tā, ka dabasgāzes cenas, salīdzinot ar 2008. gadu, ir nokritušās vairāk nekā trīs reizes – no 12 dolāriem par miljonu britu termālo vienību 2008. gadā līdz aptuveni 3,5 dolāriem šīgada vidū. Dažbrīd cena noslīdēja pat zem diviem dolāriem. ASV valdība prognozē – tuvākās desmitgades laikā gāzes cena ASV iekšējā tirgū nepārsniegs piecus dolārus par miljonu britu termālo vienību, kas rada ASV rūpniecībai ievērojamas priekšrocības, salīdzinot ar konkurentiem. Tā Itālijā gāzes cena ir vidēji 2,5 reizes, Francijā 2,8 reizes, Vācijā 2,9 reizes, bet Japānā 3,5 reizes augstāka nekā ASV.

Ķīnas rūpnieciskā revolūcija ietekmē pasauli © DIENA(10)

Viena no aktuālākajām mūsdienu tēmām ir tā dēvētā Ceturtā rūpnieciskā revolūcija, kas rietumvalstīs visbiežāk zināma ar nosaukumu Industrija 4.0. Ar šo nosaukumu, kas parādījās pirms dažiem gadiem Vācijā, tiek apzīmēta šobrīd notiekošā pāreja uz principiāli jaunu rūpniecības modeli, kurā dominēs, piemēram, robotizācija, mākslīgais intelekts, tā dēvētais lietu internets un viedās rūpnīcas, kam jānoved pie ražošanas intelektualizēšanas industriālos mērogos, līdz minimumam samazinot cilvēku līdzdalību ikdienas procesos.