Pasaulē / Diena / Pasaulē / Diena

Zeļ aizmetnis jaunai finanšu krīzei © DIENA (45)

Neraugoties uz to, ka iepriekšējā finanšu krīze daudzas privātpersonas, kā arī uzņēmumu īpašniekus un vadītājus vedinājusi domāt, ka lielas parādsaistības var radīt draudus nonākšanai pie ubaga tarbas, pasaules parāds ir nevis samazinājies, bet tieši pretēji – visai ievērojami pieaudzis, iepriekšējos gados sasniedzot jaunu vēsturisko rekordu.

Ķīnas loma aizvien pieaug © DIENA (3)

Šovasar Ķīnas plašsaziņas līdzekļi, atsaucoties uz valsts enerģētikas giganta CNPC sniegtajiem datiem, ziņoja, ka šī Āzijas lielvalsts kļuvusi par pasaulē lielāko gāzes importētāju.

Atver makus izejvielām © DIENA

Globālās ekonomiskās aktivitātes palielināšanās turpina būt par katalizatoru cenu kāpumam pasaules preču biržās. Tiek prognozēts, ka arī nākamgad pasaules tautsaimniecības izaugsme varētu būt tuva līdzšinējiem tempiem – ap 4% gadā vai nedaudz zem 4%. Šāds pieauguma temps ir visai solīds, lai investori rastu iemeslu turpināt dažādu finanšu aktīvu uzpirkšanu.

Dell atgriezīsies akciju biržā

ASV datoru ražotājs Dell Inc. pirmdien paziņoja, ka pēc piecu gadu prombūtnes atgriezīsies akciju biržā.

Vai Ķīnas centieni sasniegs Rietumus? © DIENA (2)

Šā gada jūnijā Ķīnas giganta Alibaba meitasuzņēmums – kompānija Ant Financial Services Group, kura izveidojusi un pārvalda Ķīnas lielāko tiešsaistes maksājumu platformu Alipay, – noslēdza kārtējo finansējuma piesaistes kārtu. Šīs kārtas gaitā uzņēmums spēja piesaistīt ap 14 miljardiem ASV dolāru ( 12 miljardus eiro), kas ļāva palielināt Ant Financial vērtību līdz aptuveni 150 miljardiem dolāru, vienlaikus padarot to arī par Ķīnas vērtīgāko privāto finanšu tehnoloģiju kompāniju. Vēl pirms diviem gadiem Ant Financial tirgus vērtība tika lēsta 60 miljardu dolāru apmērā.

Temperatūras celšanās paver jaunas iespējas un rada nebijušus draudus © DIENA

Pagājušā gada rudens lietavas, šā gada sausais pavasaris un vasaras sākums ir tikai mazi mozaīkas gabaliņi globālo klimata pārmaiņu kopumā, kas rada izmaiņas planētas saimnieciskajā dzīvē.

Trampa aizspogulija © DIENA (20)

ASV prezidents Donalds Tramps īsā laikā ir pamatīgi sabojājis attiecības ar tuvākajiem sabiedrotajiem un nostājies pret liberālo pasaules kārtību, kas ar amerikāņu rokām tika izveidota pēc Otrā pasaules kara.

Ogļu tirgus piedzīvo stagnāciju © DIENA

Globālajam ogļu tirgum tiek solīta stagnācija un lēna apjomu samazināšanās tālākā nākotnē. Gaidāmas arī izmaiņas pasaules vadošo ogļu eksportētāju un importētāju sarakstos.

Jauni eksporta rekordi © DIENA

Latvijas uzņēmumiem, kuru produkcija orientēta uz ārvalstu patērētājiem, izdodas uzrādīt aizvien labākus pārdošanas datus, un tie atspoguļojas arī kopējā eksporta statistikā. Dati par ārējo tirdzniecību liecina, ka no mūsu valsts izvesto preču apjomu rekordu birums turpināsies.

Irānas tirgus pārmaiņu vējos © DIENA

ASV prezidenta Donalda Trampa lēmums par izstāšanos no tā dēvētās kodolvienošanās ar Irānu, kā arī paziņojums par jaunām sankcijām pret Irānu, kuras stāsies spēkā divos posmos – attiecīgi 6. augustā un 4. novembrī –, liek vairākumam ārvalstu uzņēmumu pamest Irānas tirgu. Izņēmums ir tikai Ķīnas un Krievijas kompānijas, no kurām lielākā daļa ne tikai negrasās aiziet no Irānas, bet pat plāno paplašināt savu darbību šajā valstī.

Tesla likvidēs 9% darbvietu

ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmums Tesla Motors otrdien paziņoja, ka likvidēs 9% no kopējā darbvietu skaita, tādējādi cenšoties uzlabot rentabilitāti, taču šis lēmums neietekmēs plānus palielināt automašīnu Model 3 ražošanas apjomu.

Polija ceļā uz enerģētisko neatkarību © DIENA (16)

Nesen – maija beigās – Polijas gāzes piegāžu operators Gaz System paziņoja, ka Polijas un Dānijas gāzes pārvades uzņēmumi parakstījuši vienošanos ar Eiropas Savienības (ES) Inovāciju un tīklu pārvaldi, pazīstamu arī kā INEA, par gāzesvada Baltic Pipe līdzfinansēšanu.

Dāņu vīzija – daudzi nelieli veikali katram pa ceļam © DIENA (1)

JYSK vadītājs Larss Larsens ļauj darbiniekiem kļūdīties un grib dubultot veikalu skaitu. Patlaban kopumā 50 valstīs darbojas 2601 veikals.

Daimler par 150 miljoniem eiro iegādāsies 10% Taxify akciju © DIENA

Vācu autobūves gigants Daimler AG par 151 miljoniem eiro šīs nedēļas laikā iegādāsies desmitdaļu Igaunijā bāzētās kopbraukšanas platformas Taxify akciju, līdz ar ko šī uzņēmuma vērtība pārsniegusi vienu miljardu eiro, vēsta biznesa mediji.

Eirāzijas Attīstības banka (EAB) nesen publiskoja ziņojumu Zīda ceļa transporta koridori: kravu plūsmas caur Eirāzijas Ekonomisko savienību (EES) izaugsmes potenciāls. Galvenā ziņojuma daļa veltīta Ķīnas kravu tranzītam pa dzelzceļu caur EES uz Eiropas Savienības (ES) valstīm un pretējā virzienā. Par Zīda ceļu šajā gadījumā tiek dēvēts Ķīnas megaprojekts Viena josla – viens ceļš (One Belt One Road, OBOR), kura ietvaros visi kravu pārvadājumi pa dzelzceļu starp Ķīnu un ES notiek vai nu pa maršrutiem tieši no Ķīnas caur Krieviju un/vai Baltkrieviju, vai arī no Ķīnas caur Kazahstānu, Krieviju un/vai Baltkrieviju.

Starptautiskais tranzīta koridors Ziemeļi–Dienvidi, kas savienos Indiju ar Ziemeļeiropu, paver ieguvumu iespēju arī Latvijas tranzīta nozarei.

Šopavasar aprīlī ASV Finanšu departamenta (ministrijas) Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (Office of Foreign Assets Control, OFAC) paplašināja to Krievijas pilsoņu sarakstu, kuriem noteikti ierobežojumi ekonomiskajai sadarbībai ar ASV, tas nozīmē arī ekonomiskās sankcijas pret tiem citu valstu uzņēmumiem un privātpersonām, kas sadarbosies ar sankciju saraksta dalībniekiem.

Labvēlīga pasaules tautsaimniecības situācija rada pozitīvu atspaidu arī biržas kompāniju finanšu rādītāju progresijai. Šobrīd nevar izslēgt iespējamību, ka dažādu kompāniju peļņas rādītāju ziņā šis gads var izrādīties veiksmīgākais pēc iepriekšējās finanšu krīzes.

ECB atņem atļauju Igaunijas bankai Versobank

Eiropas Centrālā banka (ECB) pēc Igaunijas Finanšu uzraudzības dienesta ierosinājuma atsaukusi bankai Versobank atļauju darboties kā kredītiestādei. Atļauja atsaukta sakarā ar nopietniem un ilgstošiem normu pārkāpumiem, it īpaši attiecībā uz naudas atmazgāšanas novēršanu un terorisma finansēšanas apkarošanu.

Lai arī Stokholmas arbitrāžā ir noslēgusies Krievijas un Ukrainas gāzes kompāniju Gazprom un Naftogaz savstarpējo prasību izskatīšana, šajā strīdā pagaidām ir liekams tikai daudzpunkts. Gazprom no Ukrainas kompānijas vēlējās piedzīt 37 miljardus dolāru ( 29,80 miljardi eiro), bet Naftogaz no Gazprom – 17 miljardus dolāru. Abu prasību iznākums ir par 2,56 miljardiem dolāru par labu Naftogaz, tomēr Gazprom, visticamāk, gatavojas apstrīdēt strīda par gāzes tranzītu iznākumu, kur arbitrāža lēma par labu Naftogaz no Krievijas kompānijas piedzīt 4,63 miljardus dolāru.

Šodien

Pasaulē