Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Aktuāli
Rīgā +4 °C
Apmācies
Otrdiena, 3. decembris
Raita, Jogita, Evija

Pasaulē

Finnair otrajā ceturksnī cietusi 172 miljonu eiro zaudējumus

Somijas nacionālā aviokompānija Finnair šogad otrajā ceturksnī strādājusi ar 172 miljonu eiro tīrajiem zaudējumiem, salīdzinot ar 31 miljona eiro peļņu attiecīgajā laika periodā pērn, teikts piektdien publiskotajā lidsabiedrības paziņojumā.

Ūdens nonākšanai biržā trūkst pragmatisma © DIENA

Finanšu tirgus evolūcija, tajā parādoties aizvien jauniem ieguldījumu instrumentiem, planētas iedzīvotāju skaita pieaugums un līdz ar to aizvien lielāks ūdens resursu patēriņš, globālās klimata pārmaiņas un pārtuksnešošanās, kā arī vienkārša alkatība jau kādu laiku raisa viedokli par ūdens kontraktu tirdzniecību biržā, līdzīgi kā tas ir ar citiem izejvielu resursiem – naftu, industriālajiem metāliem vai lauksaimniecības kultūrām. Tiesa, līdzās iespējai kādam nopelnīt nedrīkst aizmirst par potenciālajiem konfliktiem, bēgļu plūsmām un pieaugošu inflāciju.

Zaļās, zilās un tirkīza krāsās © DIENA

Vācijas valdība nesen apstiprināja ambiciozu Nacionālo ūdeņraža stratēģiju (Nationale Wasserstoffstrategie), kuras ietvaros, kā uzreiz pēc attiecīgās valdības sēdes paziņoja valsts ekonomikas ministrs Peters Altmaiers, paredzēta Vācijas kļūšana par ''pasaules pirmo numuru'' ūdeņraža tehnoloģijās.

100 eiro vērti kuponi vietējā biznesa atbalstam © DIENA

Vidusjūras salu valsts Maltas Republika (turpmāk – Malta) nesen atvērusi robežas vairāk nekā 20 valstu pilsoņiem, to vidū arī ceļotājiem no Latvijas. Pirmajā jūlija nedēļā jau noticis 81 aviolidojums. Viesnīcas, kafejnīcas un tūrisma objekti atsāk darbu, un tūrisma nozare ar Maltas valdības atbalstu sāk atkopties no smagā trieciena, ko radījuši Covid-19 ierobežojumi. Maltieši, kas apzinīgi pašizolējušies, gan bažījas, ka slimība varētu tikt importēta, tāpēc ievēro stingru piesardzību.

Pagaidām maz optimisma © DIENA

Nesen Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) publiskoja atjaunotās globālās ekonomikas attīstības prognozes World Economic Outlook Update. June 2020. Iepriekšējais pārskats tika publiskots aprīlī, un tajā globālajai ekonomikai 2020. gadā tika paredzēts kritums 3% apmērā, salīdzinot ar 2019. gadu, bet 2021. gadā – izaugsme 5,8% apmērā. Pārskatītās prognozes ir pesimistiskākas, un 2020. gadā paredzēts kritums 4,9%, bet 2021. gadā – izaugsme 5,4% apmērā.

Videi draudzīga ekonomika ir ilgtermiņa prioritāte © DIENA(4)

Pirms pasaulē par dominējošo problēmu kļuva Covid-19 globālā pandēmija, visā Eiropas Savienībā (ES) liela uzmanība tika pievērsta vides aizsardzībai un dažādiem Eiropas Zaļā kursa, kura mērķis ir salāgot ekonomiskās intereses ar saudzību pret vidi, īstenošanas virzieniem.

Valsts, kurā patiešām prot atbalstīt vietējo biznesu © DIENA(8)

Līdz ar Covid-19 globālo pandēmiju Gruzijas ekonomika varētu ciest īpaši smagi, jo būtisks šīs valsts ekonomikas balsts ir tieši ārvalstu ceļotājus uzņemošais tūrisms. Protams, to, cik stipri Covid-19 ietekmēs Gruzijas tūrisma industriju un ekonomiku kopumā, varēs novērtēt tikai laika gaitā. Vēl nesen – martā – šī Eiropas austrumos esošā valsts bija Latvijas iedzīvotājiem interesants un finansiāli pievilcīgs ceļojumu mērķis, un cerams, ka tā tas drīzumā būs atkal.

Lētā melnā zelta ieguvumi © DIENA

Sākotnēja ekonomiskā pieauguma mazināšanās, ko vēlāk kritumā izvērsa Covid-19 straujā izplatība pasaulē, kopš gada sākuma veicinājusi naftas cenas samazināšanos vairāk nekā uz pusi. Gada sākumā barels Ziemeļjūras jēlnaftas Brent maksāja ap 66 ASV dolāriem ( 60,53 eiro). Attiecību saasināšanās ASV un Irānas starpā veicināja īslaicīgu cenas kāpumu virs 70 dolāru robežas barelā. Tomēr visai drīz investoru interese noplaka un melnā zelta cenai sākās visai noturīga lejupslīde.

Ekonomikas motori pieklust, bet tomēr neapstājas © DIENA(1)

Vidusjūras salu valstij Maltas Republikai jeb vienkārši Maltai Itālijas tuvums liek rūpīgi meklēt risinājumus, kā vienlaikus gan pasargāt iedzīvotājus no saslimšanas ar Covid-19, gan nenoslāpēt ekonomiku, kas ļāvusi labi dzīvot ne tikai Maltas pilsoņiem, bet arī viesstrādnieku tūkstošiem.

Jāglābj ekonomika un jāstiprina veselības aprūpe © DIENA(24)

Pagājušajā nedēļā, Eiropā palielinoties saslimšanas ar Covid-19 gadījumu skaitam, bija vērojami Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu visai atšķirīgie centieni ierobežot Covid-19 izplatību, bet ES mērogā saskaņotas un vienotas rīcības – vismaz raugoties no iedzīvotāju skatpunkta – pietrūka. To, kādai vajadzētu būt ES līmenī koordinētai rīcībai Covid-19 krīzes pārvarēšanai, Diena jautāja vairākiem Eiropas Parlamenta (EP) deputātiem no Latvijas.