Sadarbojoties Latvijas biotehnoloģiju uzņēmumam SIA Bimil un Rīgas Stradiņa universitātei veikts pētījums, par jaunizstrādātā uztura bagātinātāja Synbutyr ietekmi uz pacientiem. Klīniskajā novērojumā secināts, ka 63,5% no pacientiem ar zarnu darbības traucējumiem Synbutyr lietošana deva pozitīvu efektu.
Lai pieteiktu sevi jaunos eksporta tirgos, Latvijas vannu ražotājs PAA sadarbībā ar fotogrāfu Gati Rozenfeldu veica fotosesiju ar PAA luksusa segmenta vannām."PAA mērķis bija radīt sajūtu foto, kur priekšplānā būtu katras vannas raksturs, formu elegance un emocionālā pievienotā vērtība. Katrai vannai tika radīta īpaša vide, situācija un kolorīts," PAA vadītājs Pēteris Treicis.Dotajā brīdī PAA eksportē uz 12 pasaules valstīm. Latvijā produkcija pieejama salonos, santehnikas veikalos, kā arī PAA firmas salonā "Vannu Fabrika" Rīgā.
Bez jēgas iztērēti Eiropas un iedzīvotāju līdzekļi – mājsaimniecībās saražotā elektroenerģija neatgriezeniski pazūd Latvenergo tīklā, likumdošana atlīdzību neparedz, raksta Dienas Bizness.
Lietuvas iecere attīstīt savu sašķidrinātās gāzes termināli
(SGT) Klaipēdas ostā var nopietni apdraudēt Eiropas Savienības (ES)
līdzfinansējuma saņemšanu visu triju Baltijas valstu iecerei būvēt
reģionālo SGT, lai mazinātu atkarību no pašreizējā monopolista -
Krievijas Gazprom - gāzes importa.
Pēc dalības starptautiskās izstādēs un tirgus izpētes 2 gadu garumā, SIA Silvanols šonedēļ nosūtījis pirmo pasūtījumu – 20 000 iepakojumus ar produkciju Faringospray uz Varšavu, Poliju.
Lai gan kopš atklāšanas pagājusi mazāk kā diena, pircēju skaits e-Maxima veikalā esot mērāms vairākos desmitos un pat novērojamas dažas tendences, Diena.lv atklāj Maxima Latvija pārstāvis Ivars Andiņš. Viņš norāda, ka Maxima Latvijā ar interneta lielveikala atvēršanu aizpildījusi tukšu nišu.
Pēc vairāk nekā 10 gadus ilga pārtraukuma savus lidojumus no Rīgas ir atsākusi igauņu nacionālā aviokompānija Estonian Air, vēsta laikraksts Dienas bizness.
Vienotības ģenerālsekretārs, bijušais Latvijas ekonomikas ministrs Artis Kampars uzskata, ka Lietuvas sašķidrinātās gāzes termināļa projekta ekonomiskais pamatojums ir apšaubāms, raksta Nozare.lv atsaucoties uz laikrakstu Bizness&Baltija.
Lai piesaistītu Latvijai vairāk kravu, jāatjauno Lietuvas dzelzceļa demontētais sliežu posms Mažeiķi-Reņģe, tomēr šajā jautājumā ilgstoši nav nekādas skaidrības. To _Dienas biznesam _norāda gan eksperti, gan kravu pārvadājumos šajā posmā ieinteresētās puses kā Liepājas SEZ un Latvijas dzelzceļš. Arī Baltkrievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Gerasimenko sacīja, ka Baltkrievija ir gatava būtiski palielināt savu preču tranzītu caur loģistikai visizdevīgākajām Latvijas ostām, tomēr tam nepieciešams atjaunot 2010.
AS _Latvijas balzams _pēc trīs gadu pārtraukuma atsāk krējuma liķiera Šarlote ražošanu. Liķieris būs nopērkams gan ar Rīgas Melnā balzama, gan arī ar kafijas garšu, informē uzņēmums. “Krējuma liķiera Šarlote mērķauditorija ir sievietes, turklāt pašreizējās AS _Latvijas balzams _iestrādes liecina, ka drīzumā viņas varēs novērtēt šo izmeklēto dzērienu ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē.
2012.gadā VAS Latvijas Dzeļzceļš (LDz) meitasuzņēmums LDz ritošā sastāva serviss plāno uz Daugavpils vagonu remonta centra bāzes sākt dzelzceļa kravas vagonu elementu ražošanu un to sertificēšanu, lai turpmāk uzsāktu pašu kravas vagonu būvniecību, informēja LDz pārstāvis Māris Ozols.
Iespējamo baltkrievu uzņēmēju un viņu uzņēmumu saraksts,
kas pietuvināti Baltkrievijas prezidentam Aleksandram Lukašenko un
pret ko varētu tikt vērstas ES ekonomiskās sankcijas, nav
publisks. Taču līdz šim neoficiāli izskanējuši divi uzņēmēji
- baltkrievu oligarhs Jurijs Čižs un ar Aleksandra Lukašenko
režīmu cieši saistītais miljardieris Vladimirs Peftijevs, kuri,
kā vēsta izdevums EUobserver, sākuši nepieredzēta mēroga
lobēšanas aktivitātes. Kas viņiem pieder Latvijā?
Atlūgumu iesniegusi nacionālās lidsabiedrības airBaltic valdes locekle, kompānijas Operāciju vadības direktore Laila Odiņa, kuras kandidatūru vēl rudenī izskatīja kompānijas vadītāja amatam, liecina portāla pietiek.com rīcībā esošā informācija.
Ņemot vērā tirgus apmeklētāju demogrāfisko profilu un ienākumu līmeni, nepiesaistot jaunas pircēju grupas, prognozējams, ka pašreizējos ekonomiskajos apstākļos vidējā termiņā Centrāltirgus nozīme nozarē varētu sarukt un konkurentu izaugsme kļūtu straujāka.
Vienīgais veids, kā Latvija no savas puses varētu ietekmēt straujo degvielas cenu kāpumu, ir nodokļu politikas pārskatīšana, laikrakstam Dienas biznesssacījis Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Stirāns.
Latvijas mazajās ostās šā gada pirmajos divos mēnešos pārkrautas 218 400 tonnas kravu, kas ir par 7,4% mazāk nekā 2011.gadā, kad tika pārkrautas 235 900 tonnas, liecina Satiksmes ministrijas apkopotā informācija.