Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) Nodokļu un muitas policijas pārvalde šī gada maijā ir uzsākusi kriminālprocesu par "aplokšņu algu" izmaksu vienā no Rīgas futbola klubiem, informē iestādē.
Par savu sniegumu laukumā saņemta ne vien oficiālā alga, bet arī piemaksa aploksnēs, kas ik mēnesi bijusi aptuveni 2000 eiro apmērā, pirmdien sarunā ar Latvijas Televīzijas raidījumu Sporta studija teica bijušais Ventspils futbola kluba kapteinis Jevgeņijs Kazačoks, kurš jau martā "cēla trauksmi" par notiekošo Kurzemē.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvalde šī gada maijā ir uzsākusi kriminālprocesu par "aplokšņu algu" izmaksu stikla apstrādes uzņēmumā, portālu Diena.lv informē VID.
Pašreizējā krīzes situācijā vieni no sociāli neaizsargātākajiem ir cilvēki, kas strādājuši ēnu ekonomikā, saņemot aplokšņu algu, jo tas nozīmē, ka viņiem gan dīkstāves, gan bezdarbnieka pabalsts ir ļoti niecīgs. Uz nelielo dīkstāves pabalstu apjomu saistību ar aplokšņu algām norāda arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme. Saskaņā ar VID datiem vidējais dīkstāves pabalsts ir tikai 258 eiro, bet mazākais piešķirtais pabalsta apmērs ir nedaudz vairāk par četriem eiro.
Latvijā izplatītākais veids, kā iedzīvotāji krāpjas ar nodokļu nomaksu, ir atalgojuma saņemšana "uz rokas" jeb skaidrā naudā, tādējādi nemaksājot nodokļus par saviem ienākumiem, noskaidrots Latvijas Universitātes (LU) Sociālo un politisko pētījumu institūta veiktajā pētījumā Pārskats par tautas attīstību 2017./2018.gadā.
Caurspīdīguma trūkuma dēļ ārzemēs reģistrētās "elektroniskās naudas iestādes" var izmantot, lai slēptu naudas izcelsmi, tālāko ceļu un gala saņēmēju, secina LTV raidījums de facto. Pastāv arī iespēja šīs norēķinu iespējas izmatot "aplokšņu algu" maksāšanai.
Nedeklarētās darba algas īpatsvars komercsektorā pagājušajā gadā Latvijā veidoja 19,3% un, salīdzinot ar 2017. gadu, tas ir samazinājies vien par 0,6 procentpunktiem, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotā informācija.
Aplokšņu algu maksājumi, izvairoties no nodokļu nomaksas, Latvijā sarūk, tomēr pārāk lēni. Pašlaik aplokšņu algas veido 18% no ēnu ekonomikas, trešdienas rītā intervijā LNT raidījumā 900 sekundes pauda Valsts ieņēmumu dienest (VID) vadītāja ieva Jaunzeme.
Valdošās koalīcijas partijas pirmdien, 4.martā, pārrunās jautājumu par publiski izskanējušo informāciju par iespējamu "aplokšņu algu" izmaksu labklājības ministres Ramonas Petravičas (KPV LV) vīram Aleksandram Petravičam piederošajā uzņēmumā SIA Monēta.
Aplokšņu algas Latvijā joprojām ir būtiska problēma. Pērn budžetā to dēļ nav iekasēti 663,81 miljons eiro. Vienlaikus cilvēkiem trūkst izpratnes par to, ko nākotnē viņiem nozīmēs nesamaksātais sociālais nodoklis. Uzlabojumi gan esot lielākajā daļā tautsaimniecības nozaru.
Restorānu tīkla Vairāk saules līdzīpašnieks Endijs Bērziņš noraida Valsts policijas (VP) apgalvojumus, ka uzņēmums saviem darbiniekiem maksātu aplokšņu algas un pret policiju izvērsis sabiedrisko attiecību kampaņu.