Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas viena no būtiskākajām mūsu valsts ekonomikas problēmām ir ēnu ekonomika. Tās esamība ne tikai traucē valsts un pašvaldību budžetu piepildīšanu, bet arī kropļo ekonomisko vidi, padarot legālu uzņēmējdarbību mazāk konkurētspējīgu.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcībā esošā informācija un veiktās pārbaudes liecina, ka gan sabiedriskās ēdināšanas nozarē, gan arī citās pakalpojumu jomās ir būtiski pārkāpumi darba laika uzskaitē un patieso ieņēmumu uzrādīšanā, aģentūru LETA informēja VID Sabiedrisko attiecību daļā.
Šī gada augustā Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policija aizturējusi apsardzes kompānijas Verge īpašnieku Edgaru Mētru un vēl kādu personu kriminālprocesa ietvaros par aplokšņu algu maksāšanu darbiniekiem. Abām personām tiesa kā drošības līdzekli noteikusi apcietinājumu, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums Aizliegtais paņēmiens.
Kopš 2016.gada aprīļa par “aplokšņu algu” maksāšanu var nonākt aiz restēm, jo ir ieviesta kriminālatbildība, taču šajā laikā Valsts ieņēmumu dienestam (VID) nav izdevies ierosināt nevienu kriminālprocesu, svētdien vēstīja raidījums LNT Ziņu TOP 10.
Latvijā ir apmēram 100 000 cilvēku, kas lielāku vai mazāku finanšu problēmu dēļ dod priekšroku ''aplokšņu algām'', šodien Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) prezidents Mārtiņš Bičevskis.
"Esošā norma strādās kā preventīvs faktors" un "sistēmiskas nejēdzības nevar labot ar Krimināllikuma normām" - tik plašs ir Dienas aptaujāto juristu viedokļu spektrs par grozījumiem Krimināllikumā, kas paredz kriminālatbildību par tā dēvēto aplokšņu algu maksāšanu, ja tā veikta lielos apmēros - desmit minimālo mēnešalgu apmērā.
Gan mazo uzņēmēju, gan arī privātpersonu vidū aizvien populārāka kļūst iespēja pa tiešo ar iemaksu bankomāta starpniecību ieskaitīt skaidru naudu savā bankas kontā. Latvijas Bankas dati liecina, ka 2015. gadā šādi nauda kontos iemaksāta 8,24 miljonus reižu un kopējā iemaksātā summa bijusi 2,59 miljardi eiro, kas ir par teju 11% vairāk nekā 2014. gadā, kad ar bankomātu starpniecību klienti kontos ieskaitīja 2,38 miljardus eiro, ceturtdien lasāms avīzē Diena.
Saeima šodien trešajā, galīgajā, lasījumā pieņēma Krimināllikuma grozījumus, nosakot kriminālatbildību darba devējam, kurš izmaksā darba samaksu, kas nav uzrādīta grāmatvedības uzskaitē, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.
Turpmāk jautājumi, kas saistīti ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) iekšējiem korupcijas riskiem, būs pastiprinātas uzmanības lokā, sola VID Finanšu policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš. Viņš intervijā Magdai Riekstiņai arī uzsver - par aplokšņu algu maksāšanu vajadzīga kriminālatbildība, lai godīgiem uzņēmējiem būtu iespēja konkurēt, nevis piespiedu kārtā kļūt maksātnespējīgiem vai pāriet ēnu ekonomikā.
Dienas aptaujāto uzņēmēju attieksme pret iecerētajiem grozījumiem Krimināllikumā, kas paredz iespēju sodīt uzņēmumu atbildīgās amatpersonas ar divu gadu brīvības atņemšanu par aplokšņu algu maksāšanu, ja tā izdarīta lielos apmēros - sākot no desmit minimālajām mēnešalgām jeb 3700 eiro -, ir visai dažāda. Tiesa, vienojošais kopsaucējs visiem uzņēmējiem ir viens - nodokļi jāmaksā. Taču skatījums, kā visefektīvāk šo mērķi sasniegt, ir atšķirīgs. Jāpiebilst, ka pagaidām minētos grozījumus Saeima apstiprinājusi otrajā lasījumā, priekšā vēl trešais, galīgais lasījums.Vajag prognozējamību
Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Krimināllikumā, tostarp akceptējot Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Kārļa Šadurska (Vienotība) un tieslietu ministra Dzintara Rasnača (NA) priekšlikumus Krimināllikumā paredzēt iespēju ar cietumsodu līdz diviem gadiem sodīt personas, kuras ievērojamā apmērā būs maksājušas grāmatvedības uzskaitē neuzrādītu darba samaksu jeb "aplokšņu algas".