Latvijā izaugsmi rūpniecībā turpina sekmēt enerģētikas sektors un stabilais pieaugums apstrādes rūpniecībā, aģentūrai LETA atzina Finanšu ministrijā (FM).
Latvijas apstrādes rūpniecība šogad aug lēni, pirmajos desmit mēnešos palielinot ražošanu par 2,6%, bet oktobrī gada griezumā – par 1,8%. Gan pasaules ekonomikas vispārējais vājums, gan meža nozares satricinājumi visu laiku uztur risku, ka gada izmaiņu temps paies "zem nulles". Taču, atsevišķām nozarēm epizodiski demonstrējot superspējas, līdz šim no krituma izdevies izvairīties. Igaunijas apstrādes rūpniecība oktobrī pa naža asmeni staigājusi vēl precīzāk – tās gada pieaugums bija tikai 0,1%.
"Latvijā dzīvot nekad nav garlaicīgi" ir vārdi, ar ko var raksturot apstrādes rūpniecības datus par maiju. Tas ir arī mierinājums, lasot ne visai iepriecinošas ziņas. Kopējais pieaugums gada griezumā ir vājākais kopš pērnā jūlija. Apjoms salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi gandrīz nav mainījies, bet pret pērno maiju ir tikai 1,7% kāpums. Strauji noplacis apgrozījuma pieaugums, sasniedzot tikai 2%, turpretim iepriekšējos četros mēnešos tas bija starp 6,6% un 12%. Tas signalizē par iespējamām grūtībām pārdošanā un pieticīgiem izlaides rādītājiem arī turpmākajos mēnešos.
Iemesls, kādēļ Latvijas labklājība turpina visai ievērojami atpalikt gan no tā dēvētajām vecajām Eiropas valstīm (neatpaliekot tikai no Grieķijas), gan arī no Eiropas Savienības (ES) vidējā līmeņa, ir vājš darba ražīgums.
Latvijas apstrādes rūpniecības rādītāji turpina priecēt, turklāt šobrīd izaugsmes temps pat ir kļuvis straujāks nekā pirms gada, kad pasaules tautsaimniecības konjunktūra šķita krietni labvēlīgāka nekā patlaban. Vienlaikus lēnāks nekā pērn ekonomiskais pieaugums pasaulē mūsu rūpnieku datus var padarīt pieticīgākus nekā līdz šim.
Apstrādes rūpniecības statistikas dati un notiekošais ārvalstīs vedina domāt, ka ārējo tirgu konjunktūra šogad varētu pasliktināties. Tas noteikti ietekmēs arī mūsu valsts ekonomiskās izaugsmes tempus un iedzīvotāju labklājību, taču ekspertu teiktais liecina, ka nopietnam pesimismam šobrīd nav pamata.
Martā Latvijas apstrādes rūpniecība noturēja pieklājīgu gada pieauguma tempu jeb 4,7%, salīdzinājumā ar februāri izlaidei samazinoties par 1,1%. Taču aizvadītā mēneša laikā saņemtās ziņas pastiprina nenoteiktību par ražošanas izmaiņām šogad kopumā.
Neraugoties uz bažām par saspīlējumiem dažādu valstu ekonomiskajās attiecībās, kam vismaz teorētiski vajadzētu bremzēt globālās tautsaimniecības izaugsmi un patērētāju aktivitāti, tirgus konjunktūra līdz šim bijusi pozitīva. Proti, neraugoties uz nenoteiktību, ekonomiskā aktivitāte saglabājas augsta, un tas rada labvēlīgākus apstākļus tam, lai arī mūsu valsts ražotājiem rastos iespēja palielināt saražotās produkcijas cenas. Kopumā pārtikas ražotāji savu produkciju februārī realizējuši par 2,7% dārgāk nekā gadu iepriekš.
Kā gadu iesāksi, tā noslēgsi – šoreiz to var teikt par apstrādes rūpniecības sniegumu 2018. gadā. Pērnajā decembrī ražošanas apjomi auguši par 5,1% (pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem), tikpat strauji, cik 2018. gada pirmajā mēnesī, uzrādot vienu no straujākajiem mēneša kāpumiem pērn. Gada vidū gan izaugsmes tempi bija piezemētāki. Tādējādi apstrādes rūpniecības uzņēmumi 2018. gadā kopumā savus ražošanas apjomus spējuši kāpināt par 3,4%, salīdzinot ar 2017. gadu.
Šī gada jūnijā apstrādes rūpniecības ražošanas apjomi auguši par 2.1% gada laikā (pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem). Veiksmīgs mēnesis padevies kokrūpniekiem, kā arī ar divciparu izaugsmes tempiem spridzināt turpina auto detaļu ražotāji. Tomēr daļā no apakšnozarēm iezagušies mīnusi – gan lielajās apakšnozarēs, kā pārtikas rūpniecība, gan tādās, kur negatīvi izaugsmes tempi nebija redzēti vesela pusotra gada garumā, piemēram, metālizstrādājumu ražošanā. Tomēr jāatceras, ka apstrādes rūpniecības izaugsmes tempi mēdz būt svārstīgi, tāpēc mīnuss vienā mēnesī nenozīmē, ka tas tā viennozīmīgi turpināsies. Tomēr kopumā ļoti mērenus izaugsmes tempus apstrādes rūpniecībā nu jau redzam vairāku mēnešu garumā.
Attīstība ekonomikā kopumā šogad bijusi apmēram tāda, kādu varēja gaidīt gada sākumā. Turklāt, ievērojot finanšu pakalpojumu eksportā notikušo, tajā ir arī pozitīvā pārsteiguma elements. Taču apstrādes rūpniecība pēc diviem spēcīgas izaugsmes gadiem ir sagādājusi vilšanos – nozares izlaide pirmajā pusgadā augusi vien par 3,4%. Gadā kopumā varētu būt 4-5%, bet tas ir mazāk par 6%, kas šķita ticams vērtējums gada sākumā.