Swedbank ekonomiste Linda Vildava aģentūrai LETA atzīmēja, ka dati par apstrādes rūpniecības ražošanas apmēru kāpumu novembrī 3,3% apmērā salīdzinājumā ar 2017.gada novembri apstiprina, ka 2018.gads bijis mērenas izaugsmes gads. "Spriežot pēc 11 mēnešu datiem, ražošanas apmēru izaugsme 2018.gadā bijusi ap 3-3,5%," viņa piebilda.
Vildava atzīmēja, ka vēl gada sākumā uz eiforiskās 2017.gada nots varēja gaidīt par pāris procentpunktiem straujāku kāpumu, taču pakāpeniski lēnāka izaugsme vairumā un kritums atsevišķās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs lielās cerības noplacināja.
"Pārtikas rūpniecība ir viena no nozarēm, kur iezīmējās kritums galvenokārt piena produktu ražošanas dēļ. Tas kopējiem rādītājiem bija gana liels sitiens, jo pārtikas ražošana ir otrā lielākā apstrādes rūpniecības apakšnozare. Taču dažas nozares spēja ne tikai noturēt pērnā gada labo sniegumu, kā elektrisko iekārtu un automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana, bet arī ražošanas apmērus kāpināt, kā, piemēram, kokrūpniecībā," pauda Vildava.
Viņa norādīja, lai gan apmēru kāpums pērn pierima, uzņēmēji aizvadīto gadu nereti vērtē kā veiksmīgu. "Patiesi, ja skatās uz apstrādes rūpniecības uzņēmumu kopējo apgrozījumu, tas audzis tikai nedaudz lēnāk kā 2017.gadā, kas daļēji ir uz cenu pieauguma rēķina, pretstatā ievērojamajam sabremzējumam ražošanas apmēros. Eiropas valstu - mūsu galveno tirdzniecības partnervalstu - ekonomiku bremzēšanās pagaidām nav atstājusi jūtamu iespaidu uz uzņēmumu vērtējumu par ārējo pieprasījumu. Latvijas tirgus daļa Eiropas Savienības valstu importā pat nedaudz pieaugusi, kas liecina par eksportējošo ražotāju konkurētspēju. Spēja joprojām pieklājīgi pelnīt uztur samērīgu optimismu," sacīja Vildava.
Vienlaikus viņa minēja, ka tomēr zināms spiediens uz uzņēmumu pelnītspēju ir, un tas galvenokārt nāk no darba tirgus. Darbaspēka trūkums veicina algu kāpumu, kas apstrādes rūpniecībā strādājošajiem, salīdzinot ar citām nozarēm, bijis viens no straujākajiem pērn. Izmaksu kāpums liek uzņēmumiem palielināt saražotā cenas, kas arī ir redzams ražotāju cenās, kas pērn bija ar nelielu augšupejošu tendenci.
"Darbaspēka trūkuma problēmai saglabājoties, pastāv risks nenoturēt izmaksas grožos, kas var patiešām kaitēt konkurētspējai. Tomēr nevar teikt, ka nekas netiek darīts. Uzņēmēji iegulda ar mērķi šos riskus mazināt, piemēram, automatizācijā, kas ļauj saražot vairāk ar mazāku darbinieku skaitu. Taču šādas investīcijas, lai gan neapšaubāmi ir nepieciešamas, nevar būtiski atvieglot citu galvu lauzošo izaicinājumu - augsto jaudu noslodzi. Pie esošās kapacitātes var apkalpot jau esošo pieprasījumu, mazāk ticams, ka būtiski audzēt jaunu," teica Vildava.
Viņa prognozēja, ka līdz ar to 2019.gads, visticamāk, iezīmēsies ar tiem pašiem izaicinājumiem kā aizvadītajā gadā, un mērenīgums turpinās raksturot apstrādes rūpniecības izaugsmes tempus arī šogad.
SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA atzīmēja, ka rūpniecības produkcijas apmēru kritums ietekmēs iekšzemes kopproduktu (IKP). To galvenokārt nosaka elektroenerģijas tirgus un laikapstākļi, kas arī turpmāk svārstīs gan uz augšu, gan leju kopējo apmēru izmaiņas. Tajā pašā laikā mērenā tempā turpina augt apstrādes rūpniecības apmēri.
"Šonedēļ Caixin apstrādes rūpniecības PMI indekss ir noslīdējis zem 50 punktu atzīmes, kas signalizē par lejupslīdes fāzi Ķīnas rūpniecībā, kas ir slikts signāls pasaules ekonomikai. Tas pastiprina nervozitāti un vairo piesardzību arī citos reģionos, tostarp eirozonā, kur noskaņojums nozarē pēdējos mēnešos ir būtiski vājinājies. Neskatoties uz to, neliels kāpums 3-3,5% apmērā Latvijas apstrādes rūpniecībā varētu turpināties. Tas balstītos joprojām salīdzinoši labajā konkurētspējā, īpaši elastībā pielāgojoties tirgus izmaiņām. Tāpat nozīmīgs balsts būs iekšējais patēriņš. Pie šādas nelielas izaugsmes, atšķirības veikumā starp dažādām nozares apakšnozarēm un uzņēmumiem pastiprināsies. Patlaban prognozēt negatīvus attīstības scenārijus ir pāragri, bet jāuzsver nepieciešamību stiprināt konkurētspēju, jo visasāk izmaiņas izjutīs vājākie," teica Gašpuitis.
Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA sacīja, ka 2018.gada novembrī Latvijas rūpniecībā trešo mēnesi pēc kārtas fiksēts ražošanas apmēru kritums, rūpniecības izlaidei samazinoties par 0,6% salīdzinājumā ar 2017.gada novembri, kas ir vājākais Latvijas rūpniecības sniegums pēdējo triju gadu laikā, bet pērn 11 mēnešos ražošanas apmēri Latvijas rūpniecība auguši vien par 1,7%, būtiski atpaliekot no citām tautsaimniecības nozarēm.
"Zemo kopējo pieaugumu gan nevajadzētu uztvert pārlieku negatīvi, jo tas izskatās sliktāk nekā ir faktiskā situācija. Ļoti sauso laika apstākļu dēļ pērnā gada rudens mēnešos būtiski samazinājusies elektroenerģijas ražošana Daugavas hidroelektrostacijās. Tādējādi novembrī ražošanas apmēri enerģētikā sarukuši par 12,2% salīdzinājumā ar 2017.gada novembri, savukārt apstrādes rūpniecībā turpinājies mērens pieaugums un ražošanas apmēri auguši par 3,3%. Laika apstākļi protams ir pārejošs faktors, tādēļ turpmākajos mēnešos enerģētikas un līdz ar to arī Latvijas rūpniecības kopējiem rādītājiem vajadzētu uzlaboties," sacīja Āboliņš.
Tāpat viņš norādīja, ka novembrī gandrīz visu apstrādes rūpniecības pieaugumu Latvijā veidoja vien dažas nozares. Salīdzinājumā ar 2017.gada novembri datoru un optisko iekārtu ražošana Latvijā palielinājusies par 15,5%, elektrisko iekārtu ražošana - par 30,4%, gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana - par 17,7%, gatavo metālizstrādājumu ražošana - par 4,8%, tekstilizstrādājumu ražošana - par 12,3%, savukārt koka izstrādājumu ražošana - par 3,2%. Kopējo nozares pieaugumu gan uz leju pavilka kritums pārtikas produktu un nemetālisko minerālu ražošanā par attiecīgi 2,9%, kā arī 10,4%.
"Nemetālisko minerālu ražošanā šis ir jau ceturtais kritums pēdējo piecu mēnešu laikā un tas nav iepriecinošs signāls par Latvijas būvniecības nozares attīstības perspektīvām 2019.gadā. Nozīmīgu daļu nemetālisko minerālu nozares izlaides veido būvmateriāli un to ražošana izmaiņas līdz šim ir bijis labs signāls par būvniecības tendencēm Latvijā turpmākajos 12 mēnešos," teica Āboliņš.
Viņš norādīja, ka šogad, līdzīgi kā iepriekšējos gados, apstrādes rūpniecības attīstību Latvijā lielā mērā noteiks ārējie faktori un te pēdējo mēnešu ziņas nav pārāk iepriecinošas. "Izmešu skandāla rezultātā gada nogalē būtiski sarukuši Vācijas autobūves ražošanas apmēri un ražotāju noskaņojums Eiropā šobrīd ir zemākais kopš 2013.gada vidus. Tādējādi izaugsme eirozonā bremzējas un arvien vairāk atpaliek no ASV. Vienlaikus arī ārpus Eiropas ražotāju noskaņojuma rādītāji šobrīd ir drīzāk ar lejupejošu tendenci un zemais jauno eksporta pasūtījumu līmenis norāda uz lēnāku pasaules tirdzniecības izaugsmi tuvākajos ceturkšņos. Tāpat pieaugušas svārstības finanšu tirgos, strauji kritušās energoresursu cenas un joprojām ļoti aktuāli ir politiskie riski saistībā ar tirdzniecības kariem, Brexit, kā arī atsevišķu eirozonas valstu budžeta politiku. Šie visi faktori zināmā mērā noteikti ietekmēs arī Latvijas uzņēmējus," sacīja bankas Citadele ekonomists.
Āboliņš piebilda, ka vienlaikus aktuāli kļūst arī iekšējie ierobežojumi. Investīciju apmērs rūpniecībā pēdējos gados ir bijis diezgan zems, brīvu ražošanas jaudu nav daudz un rūpniecība ir viena no nozarēm, kas jau šobrīd visvairāk izjūt darbaspēka trūkumu. "Tādēļ, pēc manām prognozēm, apstrādes rūpniecība Latvijā šogad varētu augt par aptuveni 3% un ekonomikas kopējo izaugsmi vairāk balstīs iekšējais patēriņš," viņš sacīja.
Savukārt Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA minēja, ka 2019.gadā apstrādes rūpniecībā ražošanas kāpums dažādu vietēju faktoru dēļ, visdrīzāk, būs nedaudz straujāks kā pērn pat par spīti nedaudz lēnākam galveno eksporta tirgu pieauguma tempam, taču atšķirība nevarētu būt liela.
Viņš norādīja, ka uzmanību novembra datos visvairāk piesaista kopš 2017.gada aprīļa mazākais pieaugums auto daļu ražošanā, uzrādot kāpumu vien par 3,1%, kas nevarētu būt saistīts ar vispārzināmajām nedienām Eiropas autobūvē, jo šī nozare Latvijā vieglajām automašīnām ražo ļoti maz. "Iespējams, ka iepirkumus piebremzē tās galvenie klienti - specializētā transporta ražotāji, gaidot izaugsmes vājināšanos. Iespējams, tā ir tikai sakritība," teica Strautiņš.
Viņš prognozēja, ka rūpniecības daļa ekonomikā dažu tuvāko gadu laikā paliks iepriekšējā līmenī, taču pastiprināsies reģionu kontrasts, īpatsvaram Rīgā turpinot sarukt, bet lielākajā daļā pārējās Latvijas - augt.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Latvijā rūpniecības produkcijas izlaide pērn 11 mēnešos, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem, salīdzināmās cenās palielinājusies par 1,7% salīdzinājumā ar 2017.gada attiecīgo periodu, tostarp apstrādes rūpniecībā kāpums bijis par 3,1%.