Pagājušajā gadā Latvijā 31,2% praktizējošu ārstu bija vecāki par 60 gadiem, tostarp 17,4% ārstu bija vairāk nekā 65 gadi, liecina Slimību profilakses un kontroles dati.
Tuvāko sešu gadu laikā medicīnas darbinieku situācija varētu nedaudz uzlaboties, aģentūrai LETA prognozēja Jauno ārstu asociācijas vadītājs Kārlis Rācenis.
Latvijas Ārstu biedrība sadarbībā ar SKDS pētījuma centru nākusi klajā ar aptaujas rezultātiem, kas norāda, ka liela daļa ārstu strādājot arvien vairāk, kas ir saistīts ar birokrātiskā sloga palielināšanos. Tajā pašā laikā ir samazinājies laiks, ko ārsti velta saviem pacientiem. Pētījuma rezultāti arī parāda, ka nepietiekamās algas nebūt nav galvenais faktors, kas traucē ārstu darbam.
Satversmes tiesas (ST) lēmums par pagarinātā normālā darba laika atalgojuma neatbilstību Satversmei Rēzeknes slimnīcā var radīt problēmas ar cilvēkresursiem, aģentūrai LETA pieļāva slimnīcas pārstāvji.
Atsaucoties uz Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) sniegto informāciju medijiem, Nacionālais veselības dienests (NVD) vērš uzmanību, ka ģimenes ārstu prakses nevar sniegt pacientiem valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus kā maksas pakalpojumus. Turklāt ģimenes ārstu protesta laikā valsts apmaksātos pakalpojumus iedzīvotāji nepieciešamības gadījumā var saņemt arī pie dežūrārstiem.
Veselības ministrija (VM) pieļauj, ka slimnīcu tīkla reformas rezultātā daļai mediķu no tām ārstniecības iestādēm, kur kāda nodaļa tiks slēgta vai kāds specifisks pakalpojums vairs netiks sniegts, nāksies pārkvalificēties uz citu medicīnas specialitāti vai arī meklēt darbu citā slimnīcā.
"Jūsu organizācijas visiem sportistiem pārbaudes tiks ieplānotas decembrī. Pašreiz pārbaudes sportistiem varam solīt tikai vienu reizi 1,5 līdz 2 gados," šādu atbildes e-pastu saņēmusi viena no sporta organizācijām, kas vēlējusies bērnus pieteikt padziļinātajai profilaktiskajai medicīniskajai pārbaudei Valsts sporta medicīnas centrā (VSMC). Viss būtu kārtībā, ja vien šādi izmeklējumi nebūtu jāveic reizi gadā, piektdien vēsta laikraksts Diena.
Medicīnas pakalpojumu eksportam Latvijā ir daudz virzienu, taču kopumā tos var raksturot kā kvalitatīvus pakalpojumus par konkurētspējīgu cenu. Kvalitāti nodrošina gan tehnoloģijas, gan medicīniskā personāla respektējamais izglītības līmenis.
Kad presē parādās skarbas publikācijas par it kā no slimnīcas nepamatoti izrakstītu slimnieku, par ārsta sarunu pacientam nesaprotamā valodā vai nenozīmētu laboratorisku analīzi, datortomogrāfiju vai speciālista konsultāciju, beigu beigās parasti nonākam pie kopsaucēja - komunikācijas problēmas. Komunikācijas problēmas daži pacienti nosauc par morālo kaitējumu un vēršas Veselības inspekcijā vai pat prokuratūrā.