Ar vēzi nejoko. Ar visdziļāko atbildību Diena nolēma noskaidrot, cik atvērta Latvijas medicīnas sistēma ir, lai jau laikus konstatētu vēzi. Īpaši, ņemot vērā periodiskās kampaņas, kas neviļus liek domāt, ka agrīna, piemēram, krūts vēža, konstatēšana ir viena no prioritātēm medicīnā un būtībā pašas sievietes ir tās, kas nav laikus reaģējušas uz izmaiņām un ir bijušas slinkas, lai pieteiktos izmeklējumiem.
"Esmu bijusī medicīnas fakultātes studente, bet kopš šī gada jūnija - jaunā ārste. Es sastapos ar problēmām saistībā ar rezidentūru un jūtos nevajadzīga šai valstij. Visas manas cerības palikt šeit un palīdzēt cilvēkiem pilnībā pazuda," savā stāstā portālam Diena.lv dalās kāda jauna sieviete, kura vēlējās palikt anonīma. Turpinājumā stāsta viņa pati.
Aprēķins, vienkārši pateicība vai savā ziņā drošības sajūtas nopirkšana ar domu, ka nu ārsts izturēsies labāk, savu darbu veiks rūpīgāk - šie ir iemesli, kāpēc Dienas aptaujātie pacienti dod ārstiem naudu aploksnēs, pabāž zem dokumentu kaudzītes vai ieslidina kabatā. Lai gan situācija ir uzlabojusies un šādu gadījumu esot mazāk, tomēr nav grūti atrast pacientus, kas to uztver kā pilnīgu normu, otrdien vēsta laikraksts Diena.
"Esmu sastapies ar ļoti dažādiem lauku ģimenes ārstiem. Jaunajiem netrūkst azarta, dedzīguma, dzirksteles acīs. Taču, jo dziļāk laukos ārsts strādā, jo grūtāks ir šis darbs. Un reālā situācija ir tāda, ka daudzi nav uz palikšanu. Vēl arvien Latvijā ir vairākas vietas, tā saucamie baltie plankumi, kur vispār nav ģimenes ārstu," skaidro jaunajiem lauku ģimenes ārstiem piešķirtās Rūdolfa Skaidrā prēmijas atjaunotājs Veselības centra 4 valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds. Viņš ir nobažījies, jo uzskata, ka jauno lauku ģimenes ārstu pastāvēšana ir nopietni apdraudēta.
Kaut gan Ukrainā joprojām notiek karadarbība, Latvijas valdība vairs nesniedz palīdzību ievainoto karavīru ārstēšanai. Tagad vienīgais atbalsts ir Ukrainas konfliktā cietušo atbalsta fonds, kas ar portāla ziedot.lv palīdzību vāc līdzekļus karavīru operācijām šeit pat Rīgā. Ņemot vērā to, ka fondam nav līdzekļu reklāmām, saziedotā summa kopš septembra ir salīdzinoši liela – vairāk nekā 25 000 eiro. Par savāktajiem līdzekļiem šodien tiks veikta septītā operācija.
Veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) šobrīd ir uzsācis iekšējo reorganizāciju Veselības ministrijā (VM), tā trešdien žurnālistiem sacīja pats ministrs, runājot par korupcijas riskiem veselības sektorā. Belēvičs minēja, ka viņa vadītā ministrija ir vissliktāk atalgotā ministrija ar vismazāko ierēdņu skaitu, bet apsaimnieko vislielāko budžeta naudu.
Medicīnas studijas Latvijā šogad beidz 280 studentu, bet rezidentūras vietu ir tikai 180. Uz šīm rezidentūras vietām pretendē arī tie, kas rezidentūrā neiekļuva pērn un aizpērn, šo gadu vai divus čakli strādājuši uzņemšanas nodaļā vai neatliekamās palīdzības dienesta automašīnā, tagad alkst līdz ar rezidentūru iegūt sertifikātu un strādāt savā profesijā. Liela daļa aizbrauc tālāk mācīties un strādāt uz Rietumeiropu, Latvijai šie ārsti zaudēti uz mūžiem.
Kamēr Latvijas medicīnā publiskais sektors būtiski atpaliek, tikmēr privātais sektors attīstās, un, pateicoties privātajam sektoram, Latvijā medicīna vēl turas, norāda Kuldīgas slimnīcas vadītājs, kādreizējais veselības ministrs Ivars Eglītis.
Par nolaidīgu rīcību pret dzemdētāju un viņas bērnu Jūrmalas tiesa ārstiem Sergejam Gamzajanam un Valdim Mozgiram piespriedusi reālu cietumsodu - tas ir nebijis gadījums Latvijas tiesu praksē, vēsta Latvijas Televīzijas Panorāma. Jaundzimušais, nenodzīvojis pat dienu, pēc dzemdībām nomira, un notikušajā tiek vainota ārstu nolaidība.
Ceturtdien veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS), tiekoties ar Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas pārstāvjiem, norādīja, ka tiek vērtēta iespēja nepārslēgt līgumu par valsts apmaksātās aprūpes sniegšanu ar tiem ārstiem, kuri atklāti pārkāpj ārsta ētiku, informē Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders.