Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +5 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 28. novembris
Rita, Olita, Vita

Atis Klimovičs

Bažas par revolūcijas nosargāšanu

Trīsdesmit deviņus gadus vecais Ahmeds Salehs dzīvo Gīzas rajonā, skaļā, blīvi apdzīvotā vietā. Ahmedam patīk šejieniešu skaļā dzīve. Te nerunā klusu, te kliedz, tējnīcās un kafejnīcās dārd mūzika, trokšņo tūkstošiem mašīnu, kas no agra rīta līdz pusnaktij pārpludina 20 miljonu iedzīvotāju lielās pilsētas ielas.

Par drošību

Valsts drošības kontekstā izceļama Valsts prezidenta Andra Bērziņa triju dienu viesošanās pie mūsu karavīriem Afganistānā, kā arī NATO ģenerālsekretāra Andersa Foga Rasmusena vēlēšanās šajā svētku dienā atrasties tieši Rīgā, ko diemžēl liedza nesen iegūtā trauma. Abi šie notikumi, kuriem arī varētu nepievērst sevišķu uzmanību, apliecina divdesmit gados paveiktā darba rezultātus.

Lībijā cer uz musulmaņu vienotību

Lai gan jau ir pieredzētas uzvarējušās revolucionārās armijas kaujinieku pirmās neapmierinātības izpausmes, Lībijas galvaspilsētā tas nav izsaucis uztraukumu. Lielākā daļa iedzīvotāju īpaši neliekas zinis par karavīriem, kuri vēl palikuši Tripolē. Turklāt ne jau viņi visi ikdienā pārvietojas bruņoti. Arī daudzām apvidus mašīnām, kuru kravas kastē iepriekš atradušies smagie ložmetēji vai vēl jaudīgāki ieroči, tie tagad jau ir noņemti. Beigušies trīs dienas ilgie upurēšanas svētki, un Tripolē, tāpat kā lielākajā daļā valsts apdzīvoto vietu, atgriezusies ierastā darba ikdiena.

Kadāfi varas drupās cerības ieviest likuma varu

Nožēlojamas drupas Lībijas galvaspilsētā ir gandrīz vai vienīgā ilgā šīs valsts diktatora Muammara Kadāfi valdīšanas laika liecība. Tā ir visai prāva teritorija, kur vēl nesen atradās pasaulē labi pazīstamā telts - tur viesu pieņemšanas rīkoja pats pulkvedis. Sargtorņi un pelēkās betona sienas, šauras lūkas, kas, iespējams, bijušas paredzētas šaušanai, apliecina bijušā Lībijas valdnieka un viņam pakļautās nācijas attiecības.

Tripolē karavīri no dažādiem reģioniem vienoti

Pirms aptuveni 27 gadsimtiem feniķiešu dibinātā jūras pilsēta Tripole aizņem visai prāvu teritoriju, un šeit nesenā karadarbība nav atstājusi tādas uzreiz pamanāmas pēdas kā Misrātā, kur bruņotā cīņa ilga vairākus mēnešus. Abas pilsētas šķir aptuveni 200 kilometru, un šajā ceļa posmā nav daudz postījumu. Tikai neliels skaits sašautas bruņutehnikas, šur tur redzamas šāviņu pēdas māju sienās. Tripole ir daudz lielāka, vairāk nekā miljons iedzīvotāju, tādēļ revolucionārās armijas karavīrus neredz tik bieži. Tomēr viņu skaits nemaz nav tik mazs.

Lielie upurēšanas svētki šoreiz dubulti

Svētdienas rītā Misrātu nevar pazīt - pilsēta kļuvusi neierasti klusa, stundām ilgi ielās neredz tikpat kā nevienu cilvēku, slēgti paliek veikali un nelielās kafejnīcas, arī automašīnu pavisam maz. Augstās mūra sienas nošķir privāto dzīvi no garāmgājēju skatiem, un tas piešķir pilsētai vēl tukšāku izskatu.

Lībieši runā par brīvību

Pat vienas dienas laikā Misrātā ir iespējams iepazīties ar daudziem lībiešiem - un tas ir vienkārši, jo Misrātas iedzīvotāji sevi uzskata par darbīgiem, strādīgiem cilvēkiem, kas allaž gatavi jauniem kontaktiem. Te nav taksometru, bet sagaidīt apstājamies kādu automašīnu nenākas grūti. Cilvēki vēlas gan palīdzēt, gan arī pastāstīt par sevi. Viss tagad, pēc Muammara Kadāfi režīma krišanas, ir citādi, katrs jūt, ka atnācis jauns laiks ar pārmaiņām un šo pārmaiņu pamatā pats galvenais - par to runā visi satiktie lībieši - ir brīvība. Valda pārliecība, ka pārmaiņas varot būt tikai pozitīvas.

Lībijas mācība

Joprojām daudz ārzemju žurnālistu strādā Lībijā, lai papildinātu savu izpratni par šeit notikušās revolūcijas raksturu un tās iznākuma konsekvencēm nākotnē. Tas arī saprotams, jo astoņu mēnešu laikā sabrukusi 42 gadus sargātā celtne, kas šķita gandrīz vai mūžīga. Tagad redzams, ka tas bija maldīgs priekšstats, kas neko tādu neļāva uzskatīt par iespējamu.

Laiks uz Lībiju

Pabeigtā NATO misija Lībijā ir pozitīvi vērtējama gan kā sekmīgs militārais ieguldījums, kas nobremzēja nekontrolētu civilo upuru pieaugumu, gan arī politiski nozīmīgs ieguvums, kas apstiprinājis Rietumu gatavību sniegt palīdzību situācijā, kad brutālā veidā tika bradāti cilvēktiesību pamati. Pirmajos mēnešos pēc alianses gaisa spēku iesaistīšanās gaisa kontroles nodrošināšanā šķita, ka viss norisinās ar nepietiekamu spēku, tagad jāsecina, ka šī operācija tikusi paveikta ar slavējamu precizitāti, pēc iespējas izvairoties no nevainīgiem upuriem.

Bengāzī joprojām svin uzvaru

Ir jau satumsis, kad Bengāzī centrā dzirdami šāvieni - tas ir prieks par uzvaru un arī nīstā Lībijas vadoņa Muammara Kadāfi nāvi. Šaušana nav bīstama, jo ieroči vērsti debesīs, un par to neviens neuztraucas. Iespējams, šāvēji ir gados jaunie karotāji. Viņi nesen atgriezušies Bengāzī un joprojām turas kopā.

Tolerance uz Lībijas robežas

Apmēram pusotra stunda paiet, līdz mikroautobuss, kurā mēroju ceļu no Kairas uz Bengāzī, tiek pāri Ēģiptes - Lībijas robežai. Robežsargiem ir iemesls neielaist valstī māti ēģiptieti ar diviem maziem bērniem viņu dokumentu dēļ, taču viss atrisinās pozitīvi. Melnā rudens mētelī ģērbies robežsargs arī man norāda, ka vajadzīga speciāla jaunās valdības atļauja.

Īstā laikā par zemessardzi

Pašā laikā, tikai dažas dienas pēc traģiskās zemessarga «spēlēšanās» ar nepazīstamu munīciju Ādažu poligonā, Latvijas bruņoto spēku komandieris ģenerālmajors Raimonds Graube nācis klajā ar attīstības plānu nākamajiem četriem gadiem. Pašā laikā tādēļ, ka šajā NBS darbības plānā skaidri pausta attieksme pret zemessardzi.

Latvijā

Vairāk Latvijā

Pasaulē

Vairāk Pasaulē

Viedokļi

Vairāk Viedokļi

Sports

Vairāk Sports

Citi

Vairāk Citi

SestDiena

Vairāk SestDiena

KDi

Vairāk KDi

Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze

Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena

Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils

Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms

Izklaide

Vairāk Izklaide