Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts lūdzis Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju pārcelt jaunā Būvniecības likuma spēkā stāšanos par diviem mēnešiem no 1.februāra uz 2.aprīli.
Izvērtējot esošo situāciju būvniecības nozarē, nav pamata atlikt jaunā Būvniecības likuma spēkā stāšanās datumu - 2014.gada 1.februāri, teikts Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā, kuru otrdien uzklausīja Ministru kabinets.
Lai arī vairākas organizācijas lūgušas atlikt jaunā Būvniecības likuma spēkā stāšanos un ar jauno likumu saistītie valdības noteikumi vēl nemaz nav publiskoti, ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts iestājas par jaunā likuma spēkā stāšanos paredzētajā termiņā - 1.februārī.
Nevalstiskās organizācijas (NVO) rosina ieviest obligāto būvuzņēmēja nodevu 0,5% apmērā no projekta izmaksām, kā arī izslēgt zemākās cenas principu kā vienīgo kritēriju iepirkumiem - šādi priekšlikumi ietverti vakar valdībā skatītajā Ekonomikas ministrijas (EM) informatīvajā ziņojumā par pasākumiem sabiedriski nozīmīgu ēku būvniecībā un konceptuāliem jautājumiem nākotnes darbībā.
Ekonomikas ministrija uzskata, ka ir nepieciešams iespējami ātrāk panākt izmaiņas esošajā būvniecības nozares regulējumā, lai tiktu nodrošināta augstāka būvniecības kvalitāte, speciālistu kompetence un atbildība, kā arī reāla valsts uzraudzības sistēma. Savukārt Latvijas Būvinženieru savienības aicinājums apturēt Būvniecības likuma spēkā stāšanos faktiski nozīmētu atgriešanos pie vecās sistēmas būvniecībā, kas pieļāva Zolitūdes traģēdiju.
Latvijas Būvinženieru savienība (LBS) pieprasa atlikt jaunā Būvniecības likuma spēkā stāšanās termiņu līdz tam brīdim, kad kvalitatīvi tiks sagatavots un pieņemts gan likums, gan tam pakārtotie normatīvie dokumenti, teikts LBS vēstulē valsts augstākajām amatpersonām.
Par būvniecības procesa regulējumu un mācībām pēc Zolitūdes traģēdijas žurnālistam Mārim Zanderam intervijā stāsta būvinženieris un būvuzraugs Ilmārs Birzgalis.
Pašreizējais būvniecības normatīvais regulējums nav efektīvs, kropļo konkurenci un atbalsta pasūtītāja diktātu. Būvniecības jomu reglamentējošo normatīvo aktu sistēma ir sarežģīta. Tās pamats ir Būvniecības likums, kas ir stājies spēkā 13.09.1995., bet zaudē spēku 01.02.2014., jo ir pieņemts jauns Būvniecības likums, kura mērķis ir kvalitatīvas dzīves vides radīšana, nosakot efektīvu būvniecības procesa regulējumu, lai nodrošinātu valsts ilgtspējīgu ekonomisko un sociālo attīstību, kultūrvēsturisko un vides vērtību saglabāšanu, kā arī energoresursu racionālu izmantošanu.
Būvniecības kontrole ir pašvaldības autonomā funkcija, kas nozīmē, ka būvniecības pārzināšanai un kontrolei tās savā administratīvajā teritorijā izveido būvvaldes (likuma Par pašvaldībām 15.panta pirmās daļas 14.punkts un Būvniecības likuma 7.panta pirmās daļas 4.punkts). Attiecīgi pašvaldības tiešā veidā atbild par būvvalžu darbu tāpat kā par jebkuru citu tās izveidotas iestādes darbu.
Jaunais Būvniecības likums jau ir pieņemts. Plānots, ka tas stāsies spēkā nākamā gada februārī. Saturiski tas ne tuvu gan nav gatavs - joprojām top 30 dažādi Ministru kabineta noteikumi, kas aptver plašu nozares spektru. Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc jaunais likums radīts, bija milzu birokrātiskais slogs.
Nupat ir pieņemts jauns Būvniecības likums, kas paredz virkni izmaiņu un jauninājumu, kā saskaņojama būvniecība, tostarp arī kādā kārtībā būs pārsūdzamas būvatļaujas. Lai arī jaunais likums stāsies spēkā tikai nākamā gada februārī, jau tagad rodas vairāki juridiska rakstura jautājumi un nianses par likumā veikto izmaiņu mērķiem un jēgu.
"Jaunā Būvniecības likuma pieņemšana būvniecības nozarei noteikti ir vēsturisks brīdis. Tomēr tas bija ilgi gaidīts notikums ne tikai nozarei, bet visai Latvijas ekonomikai un uzņēmējdarbības videi," uzskata ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts."Būvniecības process Latvijā līdz šim ir bijis pilns smagnēju, birokrātiski sarežģītu un laikietilpīgu procedūru, bet jaunais likums izveido mūsdienu un modernu regulējumu, kas veicinās būvniecības nozares attīstību, sekmēs sabiedrības interešu aizstāvību un uzlabos visu Latvijas uzņēmējdarbības vidi.