Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) eksperti aicina iedzīvotājus neplūkt aizsargājamus augus un nepīt tos Jāņu vainagā, bet gan priecāties par tiem pļavā, aģentūru LETA informēja DAP pārstāve Inese Pabērza.
Tveicīgā 1. jūnija rītā ierodamies
Ķekavas pagasta zemnieku saimniecībā Atvases. Tālumā aiz
perfekti izvagotiem kartupeļiem kāds strādā un nemaz nesteidzas
sasveicināties. Centīgais strādnieks izrādās šīs bioloģiskās
saimniecības saimnieks Andris Mangulis, kurš steidzis pabeigt
kaplēt tikko sadīgušo burkānu dobes, pirms ierodamies. Mēs
norunāto ierašanās laiku nekavējām, un saimnieks ir mazliet
saīdzis – šajā pīķa laikā katra minūte dārga, jo Andris
savu astoņus hektārus plašo saimniecību apstrādā viens. Tikai
reizēm, kad ar darbiem vairs netiekot galā, aicina algotu
palīgstrādnieku.
Dabu var iepazīt, ne tikai studējot
biezas enciklopēdijas vai ejot uz muzejiem, bet arī baudot
neparastu simbiozi starp dabu, mūziku, zinātni, videomākslu un
dramaturģiju, turklāt katrreiz citviet – kādā līdz šim
neatklātā Latvijas dabas nostūrī. Tā ir Dabas koncertzāle –
izzinošs pasākums, kas katru gadu tuvina dabu cilvēkam un cilvēku
dabai, kļūstot par savdabīgu vides izglītības platformu
ikvienam.
Jau 2008. gadā radot Mūsdienu Latvijas virtuves manifestu, Latvijas iedvesmas pilnākie šefpavāri, to skaitā arī dabas un putnu mīlis restorānu 3 un _Trīs pavār_i šefpavārs Ēriks Dreibants, vienojās, ka jātiecas uz pašmāju reģionam raksturīgo un svaigo produktu izmantošanu restorānu ēdienkartēs atrodamajā piedāvājumā. Pašreiz sezonālie produkti kļuvuši par neatņemamu sastāvdaļu labākajos Latvijas restorānos, bet aizvien biežāk ēdienkartēs ieraugām arī dabas veltes no mūsu mežiem un pļavām.
19. martā visā Latvijā notika
lielākā vides akcija pasaulē – Zemes stunda, kuras laikā
cilvēki, uzņēmumi un organizācijas tika aicināti simboliski
izslēgt uz stundu gaismu, domājot par ikdienas ietekmi uz klimatu
individuālā, korporatīvā un pat valstiskā līmenī.
Pagājušonedēļ sociālajos tīklos zaļi domājošie un pat vides organizācijas naski dalījās ar aktiera Leonardo di Kaprio runu, ko viņš teica Oskara balvas ceremonijā. Pateicoties par ilgi gaidīto balvu, di Kaprio pievērsās arī klimata pārmaiņām un mudināja būt saudzīgiem pret vidi. Kā jau tas bija paredzams, viena daļa lasītāju aktiera, kurš ir arī vides aktīvists, uzņem dokumentālās filmas par dabas aizsardzības tēmām un dāsni ziedo vides organizācijām, teikto slavēja un priecājās, ka klimata pārmaiņām veltīti teksti skan no izklaides industrijas troņa, turpretim citi apvainoja di Kaprio liekulībā.
Dabas fotografēšanai var būt ļoti atšķirīga pieeja. Ja vienam interesē cilvēks dabā, tad viņa bildes būs par pārgājieniem, laivu braucieniem un atspoguļos citas aktīvas cilvēku nodarbes dabā. Tie, kas vēlas iemūžināt dzīvniekus un putnus, īpašu uzmanību veltot kadram, dienām ilgi pavadīs slēpņos, dosies uz valstīm, kur kāds dzīvnieks dabā vieglāk sastopams. Un ir fotogrāfi, kam interesē atklāt jaunas sugas, tāpēc viņi fotografēšanu uztver kā sava veida sugu kolekcionēšanu, novērojot pēc iespējas vairāk un dažādākas sugas dabā.
Termometra stabiņam jau labu laiku turoties mīnusos, jāmeklē veidi, kā sasildīties. Kāds dabas vērotājs Igaunijā nofilmējis rosīgu vāveri, kura nirst un draiskojas sniegā, pie reizes arī cenšoties zem biezās sniega segas atrast ko uz kārā zoba liekamu. Cilvēku sagādātā maltīte vāverei, šķiet, nav tik ļoti pa prātam kā ierastie rieksti un zīles.
Nupat publicētā ziņojumā par Nepālas, Butānas, Dienvidtibetas, Mjanmas ziemeļu un Indijas ziemeļaustrumu reģionu dzīvo dabu iekļautas vairāk nekā 200 līdz šim nezināmas dzīvnieku un augu sugas, tostarp arī visai savdabīgi eksemplāri - mērkaķis, kas lietus laikā šķauda, un "staigājoša" zivs, vēsta The Guardian.
Ik gadu cilvēces apetīte pēc dabas resursiem pieaug ar tādu intensitāti, ka Zeme nespēj tos atjaunot pietiekamā daudzumā. Šogad jau 13. augustā pienāca diena, kad planētas iedzīvotāju patērētais dabas resursu daudzums pārsniedza resursu apjomu, ko Zeme 2015. gadā spēs atjaunot. Pērn resursu pārtēriņa punkts tika sasniegts 19. augustā, nākamgad, visticamāk, tas notiks vēl agrāk, pirmdien vēsta laikraksts Diena.
Praktiskais latvietis dodas mežā ievākt dabas veltes, taču piedzīvojumu kārais latvietis labprātīgi brien meža brikšņos, estētiskās baudas vilināts. Pēdējo gadu laikā rodas arvien jaunas organizācijas, kas pulcē cilvēkus ar vienotu mērķi - kopīgi izbaudīt dabas sniegto prieku.Dabas mīļotāju biedrību, grupu, organizāciju un kustību aizsācēji ir visdažādāko nozaru pārstāvji, kas sirdī ilgojas pēc dabas.
