Tā smaržo tikai pēc lietus!
Tikko beidzies kārtīgs negaiss – pērkons, lietus. Ielas un taciņas pārvērtušās strautos. Bet gaiss! Tāds svaigums, vienlaikus piesātināts ar smaržām – tur ir jaunu zaļo lapu aromāts, melnzeme, ceriņi vai jasmīni, liepu ziedi, dālijas, peonijas, zemenes, āboli, tikko pļauta zāle un vēl kaut kas, raksturīgs tikai vasarai, tikai mirklim pēc negaisa… Tās nav romantiķu un dzejnieku iedomas, zinātnieki izpētījuši – īpašo smaržu gaisā rada noteiktu elementu kompozīcija, un tai ir pavisam racionāls skaidrojums.