Mēness kalendārs dārzkopim:Sakņaugu kopšana24.-27.augusts ir labas dienas kartupeļu ražas novākšanai. Šajās dienās uz pagrabu lai dodas agrās šķirnes, bet vēlajām, ja laksti vēl zaļi, tie jānopļauj. Jāatceras, ka vajadzēs pāris nedēļu, lai kartupeļi zemē nogatavotos. Var novākt arī pārējo sakņu dārzeņu ražu, šajās dienās nogādāta glabāšanā, tā ilgi būs svaiga, nebojāsies.
Kad vasara pagriezusies uz rudens pusi, ir īstais laiks stādīt zemenes. Ja tās sākušas stīgot, apgrieziet un savlaicīgi izpētiet, kura vieta dārzā būs labākā, lai audzētu gardās un vērtīgās ogas.
Augu kaste uz balkona - tas ir pirmais solis pilsētvides apzaļumošanā. Taču arvien lielāku popularitāti iegūst jumta dārzi. Jumta dārzi jeb zaļie jumti Eiropas un citu pasaules valstu lielpilsētās nav jaunums, kaut Latvijā tie ienākuši samērā nesen. Tas ir lielisks risinājums pilsētvidē un intensīvā apbūvē, jo sniedz cilvēkiem tik ļoti nepieciešamo dabas klātbūtni.
Ja dārzs ir neliels un atrodas pilsētā, iespējams, specifisks apgaismojums tam nav nepieciešams, taču, atpūšoties, rīkojot vakariņas dārzā, gaismas ķermeņi palīdz radīt noskaņu un ir praktiski, ļaujot saskatīt nepieciešamo.
Rundāles pils rožu dārzā ap Jāņu laiku sazied visas tur sastopamās rožu šķirnes. Dārza galvenā speciāliste Dainuvīte Brūvere stāsta, ka ziedi var priecēt no vasaras sākuma līdz pat vēlam rudenim, bet visskaistākie tie ir, kad vēl nav nožuvusi rīta rasa.
Gan dārzs ar tajā augošajiem stādiem un dobju izvietojumu, gan citi piemājas objekti - lapene, terase, atpūtas nojume - ir īpašnieka dzīvesveida un gaumes atspoguļojums un parasti organiski sader ar māju, ir tās turpinājums.
Dārza celiņu segumi var būt dažādi
– nav obligātas cieši nomīdītas taciņas starp dobēm vai
sterils bruģītis no punkta A līdz punktam Z. Svarīgākais, lai ir
ērti, segums iederas dārza un piemājas vidē un saimnieki spēj to
uzturēt kārtībā. Kādu celiņu segumu izvēlēties un kā to
kopt, _Dārza Dienai _stāsta SIA Gartens projektu vadītājs Jānis
Buķelis.
Daudzi dārzkopības entuziasti neaprobežojas tikai ar komposta veidošanu, biohumusa mēslojumu un tamlīdzīgām videi un cilvēka veselībai nekaitīgām metodēm, bet iet tālāk un savu rosīšanos cenšas saskaņot ar dabas ritmiem tā, lai tie viens otru papildinātu.
Lielogu mellenes, dzērvenes, kazenes tirgus stendos un veikalu plauktos nav tikai lielaudzētāju kaprīze, lai iegūtu bagātāku ražu. Augu selekcionāri ir izveidojuši šķirnes, kas īpaši piemērotas dārziem, - tām ir lielākas ogas, specifiskāka, tā teikt - deserta garša.
Teju katras pilsētas tuvumā zemes darbu mīļotājiem ir iespējams tikt pie sava mazdārziņa. Tiesa gan, to skaits pamazām sarūk. Gan tāpēc, ka saimniekot gribētāju kļūst mazāk, gan tāpēc, ka pašvaldībām attiecībā uz konkrētajām teritorijām mēdz būt citi saimnieciskie plāni...