Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +7 °C
Skaidrs
Pirmdiena, 25. novembris
Kadrija, Kate, Katrīna, Trīne, Katrīne

Deflācija

Deflācija Latvijas rūpniecībā var ieilgt

Lēnīgo globālo ekonomiku vēl vairāk nobremzējis Covid-19 straujais uzliesmojums, un Latvijas ražošanā deflācija ir turpinājusies jau septiņus mēnešus pēc kārtas. Februārī salīdzinājumā ar pagājušā gada otro mēnesi Latvijas apstrādes rūpniecība ir samazinājusies par 1,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Samērā līdzīgs vai pat lielāks cenu samazināšanās temps ir novērojams jau četrus mēnešus.

Strautiņš: Sākam atvadīties no saldās deflācijas

Cenu līmenis maijā gada griezumā samazinājās par 0,8%, tāpat kā iepriekšējā mēnesī. Taču nav šaubu, ka tas ir bijis dziļākais punkts deflācijas periodā, kuru izraisīja globālais izejvielu cenu kritums kopš 2014.gada. Jau jūnijā deflācija gada griezumā noteikti ir mazāka, bet jūlijā varētu atgriezties inflācija.

Gašpuitis: Deflācija maijā turpinās

Maijā patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,6%. Inflācijas kāpumu visvairāk ietekmēja cenu pieaugums svaigiem augļiem, degvielai, telekomunikāciju pakalpojumiem, gaļai un tās izstrādājumiem, atpūtas pakalpojumiem, kā arī apģērbam. Neskatoties uz cenu līmeņa pieaugumu mēneša laikā, gada inflācija joprojām ir negatīva -0,8%.

Apinis: Pretī deflācijas rekordiem

Lai gan pavasara pirmajā pusē vērotajam naftas cenas pieaugumam pasaulē vajadzētu signalizēt arī par inflācijas pieaugumu, ir noticis tieši pretējais. Melnā zelta tirgus tendenču rezultātā notikušais degvielas sadārdzinājums nav spējis apturēt jau ieilgušo patēriņa cenu kritumu Latvijā, un, kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, pagājušais mēnesis Latvijas iedzīvotājam vainagojies ar 0,8% gada deflāciju.

Gada deflācija sasniedz 0,8%

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā, 2016. gada aprīlī, salīdzinot ar 2015. gada aprīli, samazinājās par 0,8 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas samazinājušās par 1,4 %, bet pakalpojumiem pieauga par 0,9 %.Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni 2016.

Apinis: Deflācija vairs neveicina izaugsmi

Nesen Vācijas centrālā banka Bundesbank nāca klajā ar paziņojumu, ka Eiropas lielākajā tautsaimniecībā inflācija šogad varētu sasniegt 0,25% salīdzinājumā ar iepriekš prognozēto 1,1%, turklāt patēriņa cenu pieauguma prognoze ir samazināta arī nākamajam gadam, norādot uz to, ka dzīves dārdzības pieauguma temps būs krietni vien lēnāks.

Janvāris ieskandina deflācijas atgriešanos

Janvārī bija vērojams cenu līmeņa kritums par 0,6%. Lielākā ietekme uz cenu pārmaiņām janvārī bija cenu kritumam apģērbam un apaviem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholam, maksai par mājokli, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem. Rezultātā 2016. gada janvārī vidējais patēriņa cenu līmenis bija par 0,3% zemāks nekā atbilstošajā mēnesī pirms gada.

Semjonovs: Lētāka nafta janvārī veicina patēriņa cenu kritumu

Janvārī patēriņa cenas samazinājās par 0,6%, kas ir negaidīti liela mēneša deflācija. Mēneša cenu dinamikā gan bija vērojama ierastā sezonalitāte – apģērbi un apavi bija lētāki par 6,4% (kas ir līdzvērtīgs samazinājums pēdējo gadu vidējam cenu kritumam janvāra izpārdošanu laikā), taču mazāks nekā gaidīts bija sezonālais pieaugums pārtikas cenās, tās kopumā pieauga vien par 0,3%.

Strautiņš: Šis gads Latvijā aizritēs globālās deflācijas zīmē

Globālā investīciju banka Goldman Sachs jau ir paziņojusi, ka piecas no tās sešām galvenajām investīciju rekomendācijām 2016.gadam ir izgāzušās, kaut aizritējis tikai nedaudz vairāk kā mēnesis kopš gadu mijas. Gada sākums pasaules ekonomikā ir bijis izcili dinamisks.Janvāra patēriņa cenu dati jau liek rūpīgi pārdomāt šī gada inflācijas prognozes mūsu valstij.

Pārtikas cenas neaugs strauji

Pasaules virzība uz deflāciju šogad neveicinās strauju pārtikas cenas pieaugumu. Pat neraugoties uz nelabvēlīgām laikapstākļu svārstībām, atsevišķu lauksaimniecības preču cenas var samazināties, otrdien vēsta laikraksts Diena.Vispārējās cenu izmaiņās esam jau pieraduši runāt par lētāku degvielu un siltumenerģiju, taču arī pārtikas produktu cenas ir to vidū, kas kopējo patēriņa cenu indeksu Latvijā virza pretī deflācijai.

Ražotājus rauj deflācijas virpulī

Kamēr ierindas iedzīvotāji var priecāties, ka cenas veikalu plauktos vairs nepieaug, vai vismaz par to, ka sadārdzināšanās nav tik strauja kā iepriekšējos gados, lielai daļai ražotāju emocijas varētu būt pilnīgi pretējas, jo nākas rēķināties ar to, ka produkcijas realizācijas cenas samazinās. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem par ražotāju cenu pārmaiņām Latvijas apstrādes rūpniecības uzņēmumu saražotās produkcijas realizācijas cenas šā gada oktobrī caurmērā ir bijušas par 1,4% zemākas nekā pagājušā gada desmitajā mēnesī.

Latvijā

Vairāk Latvijā

Pasaulē

Vairāk Pasaulē

Viedokļi

Vairāk Viedokļi

Sports

Vairāk Sports

Citi

Vairāk Citi

SestDiena

Vairāk SestDiena

KDi

Vairāk KDi

Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze

Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena

Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils

Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms

Izklaide

Vairāk Izklaide