"Man ir brīvas rokas, bet diemžēl ļoti īss laiks, lai plānotu nākotni no 2026. gada," saka Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes priekšsēdētājs Sandis Voldiņš
"Neslēpšu, arī asariņa nobira," savā desmitajā finālturnīrā Latvijas florbola valstsvienības kapteinim Artim Raitumam gada nogalē kopā ar komandu izdevās sasniegt ilgi loloto mērķi un iekļūt pasaules čempionāta pusfinālā, izjaucot ierasto "lielo četrinieku". Lai gan līdz godalgām Malmē galu galā nesanāca aizsniegties, 37 gadus vecais uzbrucējs ir pārliecināts, ka latviešiem pastāv izredzes turpināt tuvoties galvenajiem favorītiem. Vai ar talsenieku sastāvā? Laiks rādīs. Raitums atklāj, ka izcīnītās tiesības nākamgad piedalīties Pasaules spēlēs Ķīnā ir vilinošas, bet, pirms tiekties uz norvēģa kjetila kronberga rekordu – dalību divpadsmit pasaules čempionātos –, jāpapļāpā ar ģimeni. "Arī tagad, kad tikko atgriezos no Malmes, ir emocionāli satikt ģimeni pēc ilgākas prombūtnes. Iekrājušies pienākumi, tūlīt jābrauc jaunākajam dēlam uz Ziemassvētku eglīti," sarunas sākumā atklāj sportists.
Par antropoloģisko pētījumu,
kas pērn notika Jaunpiebalgā
un Vecpiebalgā, Aismas
Orupes saruna ar pētījuma
vadītāju, Rīgas Stradiņa
universitātes Anatomijas un
antropoloģijas institūta
profesoru Jāni Vētru.
Sportiskās formas virsotni sasniedzot trīs reizes, 2024. gads bija līdz šim labākais Toma Skujiņa karjerā. Ceturtā vieta pasaules čempionātā un piektā Parīzes olimpiskajās spēlēs liek pret riteņbraucēju izjust lielu cieņu, jo tagad var droši teikt, ka viņš šajā ļoti smagajā un prestižajā sporta veidā iekļuvis pašā elitē. Carnikavietis nav starp talantīgākajiem, tāpēc ilgus gadus strādājis pie savu prasmju slīpēšanas, un atzīst, ka viens no viņa talantiem ir spēja pateikt draugiem "nē", par prioritāti izvirzot sporta karjeru. Pēc meitas piedzimšanas Toms ir kļuvis vēl nosvērtāks un jau pavisam drīz Skujiņu ģimenē gaidāma arī otrā mazuļa ienākšana.
Par šā gada Latvijas ekonomikas attīstības prognozēm, kā arī augstu amatpersonu izvēles pārlieku
politizēšanu Guntars Gūte sarunājas ar Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektoru Kasparu Gorkšu.
Par to, vai valdošo partiju ilgstoši zemie reitingi tām jau zvana kapu zvanus vai partiju likteņi ir maznozīmīgi brīdī, kad "Latvijas valsts pamazām tiek vesta uz maksātnespēju", sociologu Arni Kaktiņu intervē Agnese Margēviča.
Ko gaidīt un negaidīt no jaunievēlētā ASV prezidenta Trampa Ukrainas kara sakarā, vai Putinam ir vajadzīgas miera sarunas un kā šie noregulējuma scenāriji var ietekmēt Latvijas drošību, Agneses Margēvičas intervija ar Latvijas vēstnieku NATO Māri Riekstiņu.
Latvijas Universitātes Politikas zinātnes nodaļas profesore Žaneta Ozoliņa par to, ko gaidīt no 2025. gada, ko nesaprot Tramps un kur būtu svētīgi parādīties kaunam.
Par Valsts prezidenta un premjerministres runas saturu un formu, par to, kā šo runu toņkārta saskan ar jaunā gada pirmajiem izaicinājumiem un to nerisināšanu, Agneses Margēvičas saruna ar polittehnologu Danu Titavu.
Par pērn sasniegtajiem izglītības nozares uzlabojumiem un to, kas jāturpina šogad, Guntars Gūte sarunājas ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāju Ingu Vanagu.
Pagaidām nezinot, kāds politiskais vai saimnieciskais tirgus novedis pie koalīcijas vienošanās
tomēr atteikties no esošajiem kandidātiem un janvārī virzīt kopīgu Latvijas Bankas prezidenta
amata kandidātu, pašu procesu un politiķu teiktā ticamību intervijā Agnesei Margēvičai
analizē politologs Jānis Ikstens.
Par bērnu veselību un valsts
nepietiekamo atbalstu viņiem
grūtā brīdī, par sabiedrības
atsaucības un ziedošanas
izšķirošo nozīmi slimības
pārvarēšanā Guntars Gūte
sarunājas ar Bērnu slimnīcas
fonda vadītāju Lieni Dambiņu.
