Projektu vadīs Latvijas Nacionālā bibliotēka, kas līdz šim uzkrājusi visbagātīgāko pieredzi kultūras mantojuma digitalizācijas jomā, un pasākuma īstenošanā plānots iesaistīt plašs satura partneru loku, tajā skaitā no Latvijas reģioniem.
Teroristu organizācijas _Islāma valsts _posta darbu ēnā speciālistu komanda Bagdādes Nacionālajā bibliotēkā uzņēmusies, cik ātri vien iespējams, digitalizēt vēsturiskos manuskriptus, no kuriem daži ir pat 250 gadus veci, vēsta aģentūra Associated Press.Jāatgādina, ka _Islāma valsts _kaujinieki okupētajās teritorijās ne vien iedibina šariata likumus, bet arī metas iznīcināt unikālas vēstures liecības, kas, pēc teroristu domām, konfliktē ar "islāma patiesību".
Tieši pirms gada Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) bija apņēmības pilna īstenot jau Roberta Ķīļa laikā iesākto - strādāt pie mācību līdzekļu digitalizācijas. Mērķis bija vienoties ar izdevniecībām par konkrētu digitalizācijas mehānismu un vairāku gadu rīcības plānu. Tomēr plāns nav realizējies darbos. Lai gan ministrija norāda uz pāris izdarītām lietām, tomēr solītais mehānisms nav tapis. Tikmēr pašas izdevniecības ministrijas iniciatīvu nemaz vairs negaida - saturu digitalizē neatkarīgi no tā, vai ministrijai ir izstrādāts savs redzējums vai nav, otrdien raksta laikraksts Diena.
Digitalizācija līdz šim maz skārusi latviešu izslavēto kapu kultūru - tā pirms dažiem gadiem secinājuši IT jomas uzņēmēji Miks Blate un Arvis Zeile, kapsētu informācijas ditgitalizācijas uzņēmuma SIA Cemety vadītāji, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.Abi uzņēmēji konstatējuši, ka Latvijā ir maz kapsētu, kur tiktu veikta elektroniska datu uzskaite.
Tikko ir noslēdzies izglītības un zinātnes ministra Roberts Ķīļa rosinātais konkurss par mācību līdzekļu digitalizāciju. Galvenais tā mērķis ir ar skolotāju palīdzību līdz šī gada beigām radīt Latvijas izglītības kontekstam piemērotu elektronisku mācību saturu latviešu valodā.
Vienas lapaspuses digitalizācija no Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) krājuma izmaksā vidēji 35 santīmus. Bibliotēkas pārstāve Signe Valtiņa portālam Diena.lv norādīja, ka digitalizācijas izmaksas var atšķirties, atkarībā no tā, kas un kādā apjomā to veic. Teju 35 santīmos par lapaspusi ietilpst viss, sākot no fiziskas materiālu atlases,
restaurācijas, skenēšanas, pēcapstrādes jeb segmentēšanas un datu
kvalitātes pārbaudes.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) pakāpeniski plāno
virtualizēt darba vidi un programmatūru, panākot, ka visa informācija,
kas nepieciešama ieņēmumu dienesta amatpersonu darbā, vairs neglabāsies
darbinieku datoros, bet gan jaudīgos datu centros.
Šai ziņā Latvijai nav pamata kaisīt pelnus uz galvas. Piemēram, salīdzinot ar Austriju, Latvijā ir divreiz vairāk uzņēmumu, kas rēķinus izsūta elektroniski, darbu ar interneta palīdzību meklē vairāk cilvēku nekā Vācijā un lejuplādes ātrums ir trīsreiz lielāks nekā Īrijā. Protams, ir arī rādītāji, kur Latvijas sasniegtais vēl nav ticis līdz ES vidējam līmenim. Tos var redzēt, izmantojot infografikas sniegtās iespējas salīdzināt Latvijas rādītājus ar jebkuru ES valsti (klikšķinot uz izvēlnes "vidēji ES" un izvēloties interesējošo valsti).