Spriežot par valsts ekonomikas attīstības tendencēm, visai bieži tiek izteikts viedoklis, ka Baltijas kaimiņvalstu ekonomiskais sniegums ir labāks nekā Latvijā.
Baltijas reģionā trupinās laba ekonomikas izaugsme, un pirmajā ceturksnī Latvijas ekonomika ir augusi par 4,2% salīdzinājumā ar pērnā gada pirmajiem trim mēnešiem, tādējādi apsteidzot gan Lietuvu, gan Igauniju. Tas ir ļoti labs rezultāts, it īpaši ņemot vērā problēmas banku nozarē un tranzīta kravu tālāku samazinājumu. Tomēr šī ekonomikas cikla augstākajam punktam, visticamāk, esam garām, pozitīvu pārsteigumu potenciāls gada otrajā pusē ir ļoti ierobežots.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) savās jaunākajās prognozēs, kas publiskotas trešdien, Latvijai tiek lēsta straujākā tautsaimniecības augšupeja Baltijas valstu vidū.
Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) samazinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozi šim gadam, taču valsts ekonomikas pieaugums būs otrs straujākais Baltijas valstīs.
Par spīti satricinājumiem finanšu nozarē, nervozitāti globālo notikumu ietekmē, tai skaitā par starptautiskās tirdzniecības kariem, gada 1. ceturksnī Latvijas IKP ir audzis par 4,3%.
Pagājušais gads Baltijas valstu tautsaimniecībām vainagojās ar ievērojamu izaugsmes tempu palielināšanos, tomēr paši tempi valstu vidū uzrādīja lai arī ne pārāk būtiskas, tomēr atšķirības. Straujākais ekonomikas kāpums pērn bija Igaunijā – 4,9%, seko Latvija ar 4,5% un Lietuva, kuras izaugsmes tempi sasniedza 3,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Labvēlīgā ārējā vide un pieaugošās investīcijas ir labs pamats apstrādes rūpniecības stabilai izaugsmei šogad, aģentūrai LETA norādīja Finanšu ministrijā (FM).
Igaunija mūsu valstī daudzkārt tikusi atzīta par pozitīvo paraugu, kam vajadzētu līdzināties. Arī visas Baltijas mērogā Igaunija tiek uzskatīta par valsti ar augstāko dzīves līmeni, līdzsvarotāko situāciju darba tirgū un labāk sakārtoto uzņēmējdarbības vidi. Turklāt mūsu ziemeļu kaimiņvalsts tiek slavēta arī par moderno tehnoloģiju prasmīgu izmantošanu daudzās jomās – sākot no e-risinājumiem vietējo iedzīvotāju saziņai ar publisko sektoru un beidzot ar interesantu apskates objektu popularizēšanu internetā, par Igauniju ieinteresējot ārvalstu tūristus.
Kliedzošie paziņojumi par banku reputācijas riska sagrūšanu Latvijā un bezjēdzīga finanšu pastardienas zīmēšana kādam var likt uzdot likumsakarīgu jautājumu, vai iespējamās komercbanku nedienas nevar pārmesties uz citām tautsaimniecības nozarēm, izraisot ekonomisko krīzi.
Vēl straujāka ekonomiskā izaugsme nekā pērn Eiropas Savienības (ES) valstīs bija vien pirmskrīzes laikā - 2007. gadā - kad bloka ekonomiskā izaugsme sasniedza 2,7%. Pērn šis rādītājs pietuvojies 2007. gada izaugsmes tempam, sasniedzot 2,5%, liecina Eurostat apkopotā statistika.