Šogad būtiska izaugsme preču eksportā nav gaidāma, Latvijas Bankas uzturētajā ekonomiskās analīzes vietnē makroekonomika.lv norāda centrālās bankas ekonomiste Daina Pelēce.
Augustā Latvija eksportēja preces 868,6 miljonu eiro vērtībā, bet importēja par 1045,7 miljoniem eiro. Ārējās tirdzniecības bilances deficīts bija 177 miljoni eiro. Importa apjomi gada laikā ir par 0,7% mazāki, taču aci piesaista eksporta lēciens gada laikā par 9,9%, kas varētu norādīt uz eksporta atgūšanos.
Mijoties labām ziņām ar sliktām, ekonomiskās konjunktūras prognozēšana kļūst aizvien sarežģītāka. Lai arī Latvijas tautsaimniecība uz pasaules fona ir niecīga, tas attiecināms arī uz to, jo tieši pasaules notikumi ir tie, no kuriem galvenokārt atkarīgas ekonomiskās norises Latvijā. Nesen Centrālā statistikas pārvalde publicēja visai nepatīkamu ziņu par norisēm Latvijas ārējā tirdzniecībā - mūsu valsts eksports jūlijā salīdzinājumā ar pagājušā gada septīto mēnesi ir sarucis par 7,4% un no datiem izriet, ka tas pamatā ir saistīts ar kokmateriālu pārdošanas kritumu ārvalstīs, apjomam gada laikā sarūkot par 7,7%.
Latvijas eksporta un importa apmērs šogad pirmajā pusgadā joprojām bija mazāks nekā Lietuvas un Igaunijas, savukārt lielākais ārējās tirdzniecības bilances deficīts starp Baltijas valstīm bija Lietuvā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Nomācoši lēnajai ekonomiskajai attīstībai Eiropā un problēmām ar Krieviju šogad pievienojusies neziņa par to, kā eksportētājus ilgtermiņā ietekmēs Lielbritānijas vēlētāju jūnijā paustais lēmums izstāties no Eiropas Savienības (ES). Tiesa, pagaidām galvenais traucēklis bijusi mārciņas kursa krišanās, nevis jauni administratīvie šķēršļi, ceturtdien vēsta laikraksts Diena.
Latvijas eksportētājiem Ķīna kā strauji augošs tirgus, kurā izaugsme arī nākotnē tiek prognozēta ap 6,5% gadā, ir ļoti perspektīvs. Viena no galvenajām sadarbības jomām ar augstu izaugsmes potenciālu ir Ķīnas kravu transportēšana cauri Latvijai un iespēja mūsu valstij kļūt par Ķīnas preču distribūcijas centru Skandināvijas un Baltijas reģionam, norāda Dienas aptaujātie ekonomisti.
Valdības dienaskārtībā nonācis Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotais informatīvais ziņojums Par jaunu eksporta tirgu apgūšanas procesu pārtikas nozarē. Neatkārtošu simt un vienu reizi pausto par sarežģījumu ar Krievijas noieta tirgu ietekmi uz Latvijas pārtikas industriju. Tātad ZM ir apkopojusi informāciju par to, kā nozarei veicas ar šo zudumu kompensēšanu, un vismaz labi, ka kāds pietiekami precīzi, ja tā var teikt, skaita līdzi.
Vēl gada sākumā Latvijas tautsaimniecības izaugsmes izredzes nešķita necik spožas – vietējais patēriņš uzrādīja vēlmi stagnēt un arī situācija eksporta tirgos nešķita sevišķi daudzsološa. Tomēr šobrīd šķiet, ka tieši eksportam var izrādīties būtiska loma, lai mūsu valsts ekonomiskās izaugsmes tempi varētu palielināties. Tas daudziem varētu šķist dīvaini, ja ņem vērā faktu, ka Latvijas pārtikas produktiem ceļš uz Krieviju faktiski ir slēgts, briti izrādījuši vēlmi atdalīties no Eiropas Savienības, bet kontinentālās Eiropas ekonomiskās izaugsmes tempi var šķist visai gausi.
Laiks, kad tirgus ir piesātināts un zemas patērētāju aktivitātes dēļ rodas grūtības dažādas preces pārdot, kā arī vērojama cenu lejupslīde, tradicionāli ir labvēlīgs, lai augtu valstu vēlme aizsargāt iekšējo tirgu, nodrošināt labvēlīgāku situāciju vietējiem ražotājiem, otrdien vēsta laikraksts Diena.
Krievijas ekonomiskajām problēmām un savstarpējai sankciju pagarināšanai ar Eiropas Savienību (ES) eksperti turpmāk paredz mazāku ietekmi uz mūsu valsts ekonomiku, turklāt rubļa kurss kļuvis labvēlīgāks Latvijas eksportētājiem.
2016. gada maijā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgu periodu preču eksporta vērtība faktiskajās cenās pieauga par 4,4%, savukārt importa – par 2,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati. Lai gan maija eksporta dati ir labi, turklāt uz augšu koriģēts arī februāra eksporta rādītājs, 2016.
Apstrādes rūpniecības ražīgais sniegums maijā jau iepriekš liecināja, ka arī preču eksports varētu uzplaiksnīt. Pēc kritumiem šī gada pirmajos četros mēnešos, maijā preču eksports bijis par 4,4% lielāks nekā pērn. Šogad piecos mēnešos kopā gan aizvien ir kritums par 3,5% salīdzinājumā ar gadu iepriekš, un samērā trauslā ārējā pieprasījuma dēļ sniegums turpmākajos mēnešos, visticamāk, būs svārstīgs un kopumā mazāk iepriecinošs nekā maijā.