Pagājušā gadsimta spilgtāko mākslinieku rindas kļūst retākas. Šis ir tikai sākums, bet tas normāli – nekas nav mūžīgs, ja arī mums tā reiz likās. Tīna Tērnere (26.11.1939.–24.05.2023.)
2023. gada 23. maijā mūžībā devies Dziesmu un deju svētku Goda virsvadītājs, horeogrāfs, dejas pedagogs, inženieris, kino ražošanas organizators Uldis Šteins, informēja Latvijas Nacionālā kultūras centra pārstāvji.
Mūžībā devies Latvijas grafiķis un pedagogs Vladislavs Grišins (2.04.1937.–25.02.2023.), informēja Latvijas Mākslinieku savienības vadītājs Igors Dobičins.
2023. gada 23. februārī mūžībā devusies scenogrāfe, vides māksliniece Ludmila Leite-Plaude, informēja Latvijas Mākslinieku savienības vadītājs Igors Dobičins.
Latvijas Mākslinieku savienība (LMS) informē, ka 21. janvārī mūžībā devusies nozīmīga Latvijas tēlniece Valentīna Helmūte, viena no radoši visilgāk strādājošajām māksliniecēm, kura studējusi un apguvusi prasmes pie nacionālās tēlniecības pamatlicējiem, kopusi un turpinājusi modernisma tēlniecības tradīcijas.
Romas klīnikā 95 gadu vecumā mirusi itāļu aktrise un fotogrāfe Džīna Lolobridžida, kas bija viena no pēdējām Holivudas zelta laikmeta ikonām, pirmdien tviterī paziņoja Itālijas kultūras ministrs Dženaro Sandžuliāno.
Gada sākumā pēdējā gaitā Igaunijā tika izvadīts Edgars Savisārs – cilvēks ar nozīmīgu ieguldījumu Baltijas valstu neatkarības atjaunošanā, akcijas Baltijas ceļš idejas autors, bijušais Igaunijas Tautas frontes līderis un pārejas valdības premjerministrs Igaunijas neatkarības atgūšanas periodā no 1990. līdz 1992. gadam. Vēlāk viņš kļuva par ietekmīgās Centra partijas vadītāju. Tomēr, lai arī savas neatlaidības un citu īpašību dēļ par Degunradzi iedēvētais Savisārs tiek uzskatīts par Igaunijas neatkarības galveno arhitektu, viņš bija pretrunīgs politiķis. Domājams, ka pilnā mērā Savisāra paveikto būs iespējams izvērtēt tikai pēc vairākiem gadu desmitiem.