Krievijas premjerministra V. Putina nesenā vizīte Briselē bija nepārprotams signāls, ka ES jāgatavojas sīvai cīņai - Krievija ir gatava lietot visdažādākos līdzekļus monopola noturēšanai ES enerģijas tirgū.
Nevienam nav noslēpums, ka ES konkurētspēja samazinās, īpaši inovāciju jomā. Lielvaru stratēģija ir skaidra: ASV prezidents ir paziņojis par plānu pārspēt pasauli, inovējot vairāk un labāk, Ķīna un Indija ik gadu «saražo» trīsreiz vairāk inženieru par ASV.
Multikulturālisma politika, kāda ir bijusi Lielbritānijā, Vācijā un citās Eiropas valstīs, ir bankrotējusi, jo šīs politikas rezultātā ir radītas divas vai pat vairākas atšķirīgas pasaules vienā valstī, kas ir ārkārtīgi bīstama tendence, intervijā "Rietumu radio" sacīja Eiropas parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere.
Finanšu un ekonomiskā krīze ES kopš 2008. gada rudens liek darboties pēc citiem spēles noteikumiem - situācija Eiropas darba tirgū ir dramatiski saasinājusies. Krīzes seku pārvarēšanai ir radīta virkne finanšu instrumentu, kuru galvenais mērķis ir atjaunot stabilitāti.
Jaunajā gadā jaunu aktualitāti ieguvuši arī ārpolitikas jautājumi. Gan ES, gan nacionālā līmenī tiek lemts par tālāko ārpolitikas un partnerattiecību stratēģiju. Vīzu jautājums ir viens no būtiskākajiem ārpolitikas aspektiem - tas skar drošības un imigrācijas politiku un var būtiski veicināt starpvalstu sadarbību, tūrismu, zināšanu apmaiņu, uzlabot ekonomisko sadarbību. Vīzu jautājums ir arī daļa ES demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanas politikas, tāpēc uzskatu, ka šim jautājumam jābūt vienam no svarīgākajiem Saeimas šīsnedēļas ārpolitikas debašu tematiem.
Jau pirms vairākiem gadiem bija dzirdami pareģojumi, ka pasaulē notiks ģeopolitiskās cīņas par izsīkstošajiem dabas resursiem. Tagad vērojamā sacensība par Arktiku liecina, ka šīs prognozes sāk piepildīties.Kā zināms, Arktika ir teritorija ap Ziemeļpolu, kas aizņem 30 miljonus kvadrātkilometru jeb vienu sesto daļu zemeslodes un aptver visas 24 laika zonas.
Eiropas Padomes (EP) Ārlietu komiteja ir devusi spēcīgu signālu Melnās jūras reģiona valstīm, ar ievērojamu balsu vairākumu apstiprinot ziņojumu par ES Melnās jūras stratēģiju, ar ko tiks ieviestas būtiskas izmaiņas Briseles politikai reģionā, īpaši enerģētikas un drošības politikas jomās.Ziņojuma gala versijā atbalstīti visi EP deputātes Ineses Vaideres (Pilsoniskā savienība, ETP grupa) iesniegtie grozījumi, kuros uzsvērta nepieciešamība vairāk pievērsties ES stratēģiskajām prioritātēm enerģētikā, jo īpaši Nabucco projektam, šai nolūkā attīstot sadarbību, demokrātiju un drošību reģionā.
Pirms diviem gadiem, kad pasauli pāršalca ekonomiskā krīze, šķita - kas vēl ļaunāks var notikt? Tad atklājās, ka uz bankrota robežas ir arī ES valstis - Grieķija, drīz pēc tam - Īrija, un nu tiek runāts arī par Portugāli, Spāniju un Itāliju. Eksperti diskutē par eiro izredzēm, bet ES vadītāji, lai glābtu Eiropas simbolu, spriež par budžetu un nodokļu harmonizāciju nākotnē un vienotu ekonomiskās un finanšu uzraudzības mehānismu, kas papildinātu ar jauniem Māstrihtas kritērijus.
Partijas Pilsoniskā savienība (PS) valdes priekšsēdētājs tāpat kā līdz šim būs Ģirts Valdis Kristovskis, par kuru sestdien kongresā nobalsoja 143 no 156 delegātiem, bet pret bija deviņi.
Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejas deputāte Inese Vaidere (PS, ETP grupa) ar Eiropas Komisijas (EK) viceprezidenti, tieslietu, pamattiesību un pilsonības komisāri Vivjenu Redingu apspriedusi Eiropas Savienības (ES) valodu politiku, kā arī gadījumu, kad Igaunijas un Latvijas žurnālistiem EK informācija tika izplatīta krievu valodā, kas nav nedz Latvijas, nedz ES oficiālā valoda.
Septembra sakumā PCTVL Saeimā izskatīšanai iesniedza grozījumus Latvijas Republikas Darba likumā, kas vērsti pret Latvijā it kā pastāvošo uz valodas prasmēm balstīto diskrimināciju darba tirgū. Grozījumus Saeima noraidīja, bet problēma palika. Tiesa gan, pavisam ne tā, kuras dēļ minētie grozījumi tapa.
Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere (PS) šodien izplatījusi atklātu vēstuli Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (JL), aicinot viņu nekavējoties sasaukt uzņēmēju, banku pārstāvju, ekonomikas ekspertu un vadošo politiķu darba grupu, lai jau nākamās nedēļas sākumā līdz budžeta grozījumu pieņemšanai izstrādātu Latvijas ekonomikas atveseļošanas un darba vietu radīšanas rīcības plānu.