Inflācijas kāpums aprīlī turpinājās, pieaugot par 0,4%. Šāds kāpums noturēja gada inflāciju marta līmenī jeb 3,4% apmērā. Salīdzinot ar iepriekšējā gada aprīli, preču cenas bija par 3,2%, bet pakalpojumiem par 4% augstākas.
No 2012.gada marta līdz pērnā gada augustam kopējais patēriņa cenu līmenis Latvijā gandrīz nemainījās. Šī vairāk nekā četrus gadus ilgušā perioda beigās cenas bija tikai par 0,3% augstākas nekā sākumā. Turpretim no augusta līdz aprīlim cenu līmenis pieauga par 3,8%. Laika posmā no septembra līdz decembrim cenu kāpums pret iepriekšējo mēnesi ik reizi ievērojami pārsniedza iepriekšējo desmit gadu vidējo tempu. Tāpēc gada inflācija strauji kāpa augšup. Liela mēneša inflācija bija arī februārī un martā, paceļot gada inflācijas rādītāju līdz 3,4%. Aprīlī tas tālāk vairs nepieauga, bet turpmākajos mēnešos varētu pakāpeniski samazināties, jo globālajos izejvielu tirgos kopš februāra kopējais cenu līmenis slīd lejup.
Latvijā šogad aprīlī salīdzinājumā ar martu patēriņa cenas pieauga par 0,4%, bet gada laikā - šogad aprīlī salīdzinājumā ar 2016.gada aprīli - inflācija saglabājās 3,4% apmērā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenas pieauga par 0,9%. Mēneša laikā cenu izaugsmi visbūtiskāk ietekmēja apģērbu un apavu cenas. Tās martā palielinājās par 12,2%. Krietni mazāka ietekme, bet ar plusa zīmi bija stipro alkoholu cenu kāpumam par ,2%, paaugstinoties akcīzes nodokļa likmēm. Tāpat arī apdrošināšanas un kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem, kuri palielinājās attiecīgi par 8,4% un 1,6%. Pārtikas cenas, savukārt, sekoja pasaules pārtikas cenu dinamikai un martā nedaudz samazinājās (par 0,5%).
Martā patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Savukārt gada inflācija sasniedza 3,4%, kas ir pēdējo gadu augstākais punkts. Ja vērojamais pakalpojumu cenu kāpums, kas palielinājās par 3%, ir ierasts, tad tagad straujš cenu kāpums uzrādās arī precēm – 3,5%. Patlaban nozīmīgākie inflāciju veicinoši faktori ir pārtikas un degvielas cenu kāpums. Tomēr papildus tam lielu ietekmi veido mājokļu apsaimniekošanas pakalpojumu sadārdzināšanās. Tāpat pēc ilgstoši krītošu tarifu samazinājuma perioda sāk pieaugt telekomunikāciju pakalpojumu cenas.
Straujo gada inflācijas kāpumu no nulles augustā līdz 3,4% februārī noteica tendenču maiņa pasaules izejvielu tirgū. Tās ietekme jau sāk apsīkt, arī gada inflācijas līkne "paklausīgi" izlīdzinās, gada otrajā pusē tā varētu pakāpeniski pazemināties. Taču ar laiku kļūs jūtamāki iekšējie faktori, kas veicina inflāciju, pirmkārt, algu kāpums. Uzņēmumiem ir ar to jārēķinās, tam jāgatavojas, pielāgojot savus biznesa plānus, nelolojot ilūzijas par politiski nereālām alternatīvām, piemēram, masveida darbinieku ievešanu.
Latvijā šogad martā salīdzinājumā ar februāri patēriņa cenas pieauga par 0,9%, bet gada laikā - šogad martā salīdzinājumā ar 2016.gada martu - inflācija sasniegusi 3,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Latvijā šogad februārī salīdzinājumā ar janvāri patēriņa cenas pieauga par 0,4%, bet gada laikā - šogad februārī salīdzinājumā ar 2016.gada februāri - inflācija sasniegusi 3,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Latvijā šogad janvārī salīdzinājumā ar decembri patēriņa cenas pieaugušas par 0,1%, bet gada laikā - šogad janvārī salīdzinājumā ar 2016.gada janvāri - inflācija sasniegusi 2,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Pērnā gada decembrī patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,6%, kas nozīmēja arī tālāku gada inflācijas kāpumu līdz 2,2%. Lielāko ietekmi uz inflācijas pieaugumu veidoja cenu kāpums degvielai, dārzeņiem, mājokļa apsaimniekošanas un telekomunikāciju pakalpojumiem, kā arī tabakai un piena produktiem. Tajā pašā laikā gan siltumenerģija, gan dabasgāze bija starp nozīmīgākajiem faktoriem, kas dzēsa iepriekšminēto faktoru kāpuma ietekmi. Līdz ar decembra datiem, var pavilkt svītru zem gada bilances, kas rāda, ka 12 mēnešu vidējā inflācija 2016. gadā bija vien 0,1%.