Šogad vidējā inflācija Latvijā var būt zem 1% taču 2015. gadā tā pārsniegs 2%, jaunākajā informatīvajā ziņojumā par makroekonomisko situāciju valstī prognozē Ekonomikas ministrija (EM), ziņo aģentūra LETA.
Augustā cenu izmaiņas pārsteigumus neuzrādīja, un atbilstoši prognozēm cenu līmenis kritās (-0,6%). Samazinājumu noteica cenu sarukums precēm par 0,9%. Tikmēr pakalpojumiem cenas palielinājās par 0,1%. Lielākā ietekme uz cenu pārmaiņām mēneša laikā bija cenu kritumam dārzeņiem, degvielai un apaviem. Samazinājumu noteica gan sezonalitātes, gan sankciju ietekme.
Latvijā turpinās apbrīnojamas cenu stabilitātes periods. Jau septiņpadsmito mēnesi pēc kārtas patēriņa cenu izmaiņas gada griezumā nav bijušas lielākas par 0,7% uz augšu vai uz leju. Pēdējo četru mēnešu laikā gada inflācija bijusi vai nu 0,6% vai 0,7%, jūlijā bija pirmais variants. Mēneša laikā cenas samazinājās par 0,4%.
Inflācija turpinās vārguļot līdz nākamā gada sākumam, tad to palielinās elektrības cenu kāpums, uzskata_ DNB bankas _ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.
Jūlijā bija vērojama cenu līmeņa krišanās par 0.4%. Straujāk – par 0.8% kritās cenas precēm, kamēr pakalpojumiem tās pieauga par 0.7%. Deflāciju noteica visai aktīvā atlaižu piemērošana apģērbam un apaviem. Sezonalitātes ietekmē kritās arī pārtikas cenas. Tikmēr cenu kāpumu piedzīvoja ar mājokli saistīti pakalpojumi – par ūdeni un kanalizāciju, kā arī maksa par siltumenerģiju.
Šā gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, patēriņa cenu līmenis ir audzis par 0,3%. Lielāko ietekmi uz cenu pārmaiņām mēneša laikā veidoja cenu kāpums pārtikai (jaunās ražas ienākšana) un bezalkoholiskajiem un alkoholiskajiem dzērieniem, kā arī tabakai.
Inflācija saglabājas ļoti pieticīga. Maijā patēriņa cenas samazinājās par 0,1% salīdzinājumā ar aprīli un gada inflācija palēninājās līdz 0,6%. Maijā eirozonā saskaņotais patēriņa cenu indekss pieauga par 0,5%, līdz ar to Latvijā cenu pieaugums saglabājas ļoti līdzīgs cenu kāpumam eirozonā vidēji. Tas pat ņemot vērā, ka Latvijā gada sākumā līdz ar eiro ieviešanu cenas atsevišķiem pakalpojumiem manāmi auga.
Martā patēriņa cenas pieauga par nieka 0,3% salīdzinājumā ar februāri, un gada inflācija palēninājās līdz 0,3% no 0,5% februārī. Patēriņa cenu kāpums martā ir bijis ļoti neliels, pateicoties martam netipiskajam pārtikas cenu kritumam. Salīdzinājumā ar februāri pārtikas cenas kritās par 0,7%, pēdējo reizi pārtikas cenas mēneša griezumā martā krita vien 2009.
Februārī inflācija bija nedaudz zemāka nekā gaidīts, proti, mēneša laikā patēriņa cenas saglabājās stabilas, līdz ar to gada inflācija bija 0,5%. Tādējādi, šķiet, eiro efekts lielāko pulveri bija izšāvis jau janvārī un uz šo brīdi izskatās, ka bažas par ievērojamu cenu celšanu/noapaļošanu uz augšu dēļ eiro ieviešanas ir bijušas pārspīlētas. Lai gan manāmāku kāpumu janvārī un nedaudz arī februārī piedzīvoja pakalpojumu cenas, to īpatsvars patēriņa grozā ir salīdzinoši neliels.
Šogad spēcīgākais cenu ietekmējošais faktors būs elektroenerģijas tarifu kāpums, kura prognozētā ietekme uz inflāciju būs ap 0,5 procentpunktiem, prognozē Finanšu ministrija (FM). Diena.lv jau rakstīja, ka Saeima ir pieņēmusi grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, paredzot elektroenerģijas tirgus pilnīgu atvēršanu no 2014.gada aprīļa, kad Latvijas mājsaimniecībām elektroenerģija būs jāpērk brīvajā tirgū. Tādējādi elektrības cena atsevišķām mājsaimniecībām pieaugs pat par 40%.
Pēc gada nogalē vērojamās deflācijas janvāris iezīmējās ar inflācijas atgriešanos. Visticamāk, ka paliekoši. Tā janvārī, mēneša laikā, patēriņa cenas palielinājās par 0,6% - precēm par 0,5%, bet pakalpojumiem par 1,1%. Lielākā ietekme uz patēriņa cenām bija pārtikas preču cenu kāpumam par 1,7% un ar mājokļa uzturēšanu saistītām precēm un pakalpojumiem par 0,9%, kā arī cenu kritumam apģērbiem un apaviem par 6,5%.
Janvārī patēriņa cenas gada laikā augušas par 0,4%. Precēm cenas samazinājās par 0,3%, bet pakalpojumiem pieauga par 2,3%. Janvārī salīdzinājumā ar decembri pieaugums par 0,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni šajā janvārī, salīdzinot ar pagājušo janvāri, bija cenu kāpumam personīgās aprūpes precēm un pakalpojumiem, viesnīcu un restorānu pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem.