Valsts amatpersonu atšķirīgie viedokļi par ierobežojumiem Covid-19 pandēmijā krīzes pārvaldību padarīja par murgu, šodien Saeimā šiem jautājumiem izveidotās parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē vērtēja Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis.
Vien pēdējo nedēļu laikā tiek beidzot izstrādāta Covid-19 pārvaldības stratēģija, kas aptvers plašu jautājumu loku, neaprobežojoties tikai ar piesardzības pasākumiem. Stratēģijas trūkums novedis pie haotiskiem un nereti nepārdomātiem lēmumiem (plašāk lasiet šodien žurnālā SestDiena). Stratēģijas izstrādē iesaistīti arī sociālie partneri, zinātnieki, uzņēmēji. Plānots, ka apstiprināšanai valdībā to virzīs nākamnedēļ. Taču tā nedrīkst palikt tikai kā papīra gabals – jābūt kopīgai izpratnei gan valdībā, gan sabiedrībā, kā vislabāk varam savaldīt Covid-19. Plašāk par priekšlikumu tapšanu stāsta Valsts kancelejas direktors un tā dēvētās Covid grupas vadītājs Jānis Citskovskis.
Algas un darbinieku skaitu valsts pārvaldē varētu nākties samazināt tad, ja krīze ieilgst un turpinās visu vasaru. Taču tas jebkurā gadījumā būs politisks lēmums. Tāda ir ekspertu, tajā skaitā Valsts kancelejas direktora Jāņa Citskovska, atbilde, vai valsts pārvaldei vajadzētu solidarizēties ar privāto sektoru, kur uzņēmumi bankrotē viens pēc otra, atlaiž darbiniekus vai dodas dīkstāvē.
Pēdējos gados valsts sekretāri pārāk bieži tiek rotēti citos amatos, bet tas vājina civildienestu, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.
Reformu rezultātā Latvijā valsts pārvaldē nodarbināto slodžu skaits sarucis par 4,1%, intervijā aģentūrai LETA sacīja Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.
Pēdējos Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja atlases konkursos nav bijis politiska spiediena un norādījumu, intervijā Latvijas Avīzei uzsvēris Valsts kancelejas (VK) direktors, VID vadītāja atlases komisijas vadītājs Jānis Citskovskis.
Valsts kancelejai (VK) ir jārāda priekšzīme attiecībā uz valsts pārvaldes reformas ieviešanu, intervijā aģentūrai LETA uzsvēra VK direktors Jānis Citskovskis.
Valdība otrdien apstiprināja Valsts pārvaldes reformu plānu, kas paredz līdz 2020. gadam valsts pārvaldē nodarbināto skaitu samazināt par sešiem procentiem. «Nekas nenotiks bez rūpīgas analīzes, kā ar cirvi skaldīšanas veidā. Darbs ir tikai pašā sākumā. Tā ir atbilde tiem, kas uztraucas par atsevišķu struktūru nākotni,» valdības sēdē sacīja premjers Māris Kučinskis (ZZS). Ministri uz piedāvāto plānu reaģēja ļoti aktīvi – viņiem bija gan iebildumi, gan ierosinājumi. Daļēji ņemot vērā ieteikto, atbrīvojamo skaitā apņēmās ieskaitīt arī tās amata vietas, no kurām ministrijas pēdējos divos gados ir atteikušās pēc savas iniciatīvas.
Valsts pārvaldē nodarbināto skaits līdz 2020. gadam ik gadu tiks samazināts par 2%, paredz otrdien Ministru kabinetā atbalstītais valsts pārvaldes reformu plāns.