2017.gada novembrī valdībā apstiprinātais reformu plāns paredz valsts pārvaldes nodarbināto skaitu līdz 2020.gadam ik gadu samazināt par 2%, kā arī izlīdzināt atšķirīgo darba samaksu tā dēvētajās "bagātajās" un "nabadzīgajās" valsts iestādēs. Plāns arī paredz līdz 2018.gada beigām izvērtēt mazo iestāžu efektivitāti un iespējamu apvienošanu.
Citskovskis aģentūrai LETA teica, ka Valsts kanceleja aprīļa sākumā ir nosūtījusi ministrijām aicinājumu sniegt informāciju par valsts pārvaldes reformu īstenošanas gaitu. Kad šī informācija tiks iegūta, plānotas diskusijas ar ministriju pārstāvjiem par to, kas reformu ietvaros jau ir paveikts un kas plānots.
"Vispirms vēlos iegūt visu ministriju informāciju, lai nebūtu tā, ka vērtējums par reformu gaitu ir vienpusīgs. Vēlos pārliecināties par to, cik ļoti sakrīt Valsts kancelejas rīcībā esošie dati un ministriju sniegtie dati. Maijā vai jūnijā varēsim diskutēt nopietnāk par reformu gaitu," piebilda Citskovskis.
Patlaban Valsts kancelejas direktora rīcībā esošā informācija liecina, ka ministrijām ar reformu ieviešanu sokas atšķirīgi. "Ir ministrijas, kurās tas norit veiksmīgi, bet, pēc manā rīcībā esošas informācijas, ir ministrijas, kur reformas norit ne tik sekmīgi," atzina Valsts kancelejas direktors, neprecizējot ministrijas.
Pēc tam, kad Valsts kanceleja apkopos ministriju sniegto informāciju, tā šīs vasaras sākumā varētu tikt prezentēta valdībā. "Ziņojumā valdībai informēsim par tām ministrijām, kuras ir veiksmīgi veikušas reformas, kā arī norādīsim uz tām, kurās reformas nenorit tā, kā cerēts, lai šīs ministrijas tad arī skaidro sabiedrībai, kāpēc reformas norit gausi," pauda Citskovskis.
jā gan
viltīgais tipiņš