Laima muktupāvela

Vēstule no svešuma: Atkal mājās

Cik labi gan atkal būt mājās! Šoreiz domāju Karači, kur ar bērniem esam atgriezušies pēc ciemošanās Latvijā. Pat man pašai šī atziņa reizēm liekas dīvaina: jā, tagad Pakistānā jūtos kā mājās, jo šeit nodzīvots jau vairāk nekā desmit gadu – visa dzīve tagad ir šeit. Bērniem arī patīk Latvija, bet viņi uzskata Karači par savām īstajām mājām.

25. janvāris, 2012, 7:43

Vēstules no svešuma: Laba sieva jāizaudzina

Visi it kā labi zina, ka Turcijā nav daudzsievības kopš Ataturka laikiem, bet aizdomas par šo austrumnieku kultūras tradīciju darbojas kā eļļotas dzirnaviņas. Turki metas uz eiropietēm tik nadzīgi, lai dabūtu iebraukšanas vīzu vai savā harēmā nākamo sievu - man to nopietnām sejām teikuši gan draugi Latvijā, gan paziņas Eiropā. Turklāt viņus nevarētu saukt par grāmatas nelasījušiem, bet aizspriedumi stāv stingri kā mūris.

28. decembris, 2011, 9:18

Vēstule no svešuma: Rūmi un balta gaisma

21. decembris, 2011, 7:41

Vēstule no Turcijas. Bairams upurus godājot

9. novembris, 2011, 7:45

Vēstule no Turcijas. Jajlas un kalnu gari

2. novembris, 2011, 7:31

Laima Kota par zemestrīci Turcijā

Šajā svētdienā Āzija mani nepieņēma. Dzina atpakaļ visādos veidos. Vienkārši aizsūtīja atpakaļ uz Eiropu. Tur arī uzzināju, ka Anatolijā, Turcijas Āzijas daļā, dienvidaustrumos, tūkstoš kilometru no Ankaras pie skaistā kalna Vana ezera notikusi zemestrīce. Precīzāk būtu teikt, vispirms saņēmu īsziņas no Latvijas draudzenēm: «Zemestrīce. Jums viss kartība?» Pasaule bija mazāka, nekā varēja iedomāties. Draudzenes Latvijā, kuras uzmet acis interneta ziņām, zināja, kas notiek Turcijā, ātrāk nekā es, kas te dzīvo.

26. oktobris, 2011, 7:45

Turku sīkumi

Žēl, ka es tik daudz ko nesaprotu, ko runā turki! Ķeru iemācītos vārdiņus un no tiem būvēju dzirdēto stāstu, bet turki ir lieliski stāstnieki. Tad šie stāsti par to, kā dzīvo austrumos nudien šķiet kā ņemti no 1000+1 nakts pasakām.Mani uzaicināja ciemoties mājās pie mākslas projektu kuratores Afetas.

21. oktobris, 2011, 7:32

Kāzas Pazartezi

Kad precējās līgavas vecāmāte, viņai bija labi ja sešpadsmit septiņpadsmit. Lielajā laukumā dejojošā līgavai ir vairāk kā divdesmit pieci. Viņa priecīgi dejo savu pēdējo deju kā jaunava, labi zinot, ka rīt no rīta viņa jau būs sieva. Visi to zina un visi to atzīmē.

20. oktobris, 2011, 7:38

Turcijā latvietes atpazīst pēc acīm

Kad ierodos Stambulas Āzijas daļā - Uskudarā kafejnīcā Mado, kur bijām norunājušas tikties, latvietes jau sēž ap galdu. Mado piedāvā visgaršīgākās kūkas Stambulā. Ierodos gandrīz pēdējā un zinu, ka atpazīšu latvietes pēc acīm. Arī pēc matiem - visas gaišas, smukas kā pērlītes, priecīgas un čalo.

19. oktobris, 2011, 8:15

Turka sieva

Laima Muktupāvela, vienmēr sulīga un spilgta gan kā rakstniece, gan latviešu stiprā sieviete, pēkšņi visus pārsteidza, apprecēdamās ar turku dzejnieku Ahmetu.

15. oktobris, 2011, 9:25

Paraksti un prūšu mācības

Par to, vai latviešu valodai būs būt, beidzot bijām atbildīgi paši. Nekādi septiņsimtgadu-vācieši, labie-zviedri vai mūs-nabadziņus-okupējušie-krievi netraucēja aiziet līdz vienam no 622 parakstu vākšanas punktiem un ar savu vārdu apliecināt, ka gribam, lai Latvijā bērni valsts un pašvaldību skolās izglītību iegūtu valsts valodā.

11. jūnijs, 2011, 7:46

Notikumi mazajā Parīzē

Ceturtdien, toreiz, kad kādā mazā, saules piekarsētā zemē pie jūras uz četriem gadiem vēlēja karali, bija saules aptumsums. Ļaudis izgāja ielās un, cits citu balstīdami, sasaucoties pa bezdrāts telefoniem, teica - nu nevajag mums tādu saules karali, kurš pa Eiropas naudu pārbūvē Versaļas pili laukos, nevajag mums karali, kurš nekaunas teikt, ka visu sastrādājis savām bālajām naudas skaitītāja rociņām, nevajag mums karali, kurš neprot sarunāties ar skribentiem, vienmēr atbildot ar pretjautājumu, tā arī neko nepasakot.

4. jūnijs, 2011, 9:52