Nepatīk mums viņš, ai, nepatīk ieliktenis! Četrus tūkstošus mīnusu tauta viņam ievilka vēlēšanās... Tik un tā pussimt velcergūldeņu, kuri uz priekšu tika, cits citu velkot un grūžot, mazajā zemē pa saules aptumsuma laiku, aizsedzoties ar hūtēm, aizklātā balsošanā panāca, ko gribēja, un cits citam un tautai apliecināja, kas viņi ir. Uzspļāvēji. Liekuļi.
Sanāca kopā ļaudis pa tumsu tumsaju. Viņus vienoja bezpalīdzības sajūta. Sāka spriest, ko darīt tālāk ar pašā sākumā necienīto ievēlētni. Brēkšana bija skaļa un ... vairs neproduktīva: kāds teica, ka saules piekveldētā zemē pussimt ērgļu valsts ligzdā iedējuši vanckaru, kāds izteicās, vai nav vienalga, jedritvai kociņ bērziņ, ko ievēl, tikai lai pēdējais no saules pārcepinātās valstiņas aizlidojušais uz Zaļo salu izdzēš gaismu, cits izteicās, ka vienas dienas karalis lēmumu par karali pieņēmis prāta aptumsumā, nesaprot, ka ievēlēts. To visi saprata. Tik un tā gribējās dzīvot tālāk.
Tad kāds izstāstīja savu viedokli Ēzopa valodā: "Kāds sūfijs man pastāstīja, ka reiz viens jauneklis iemīlējies jaunavā. Devies pie viņas, pieklauvējis. Viņam prasīts: "Kas tur ir?" Jauneklis atbildējis "Es!" Lika atnākt vēlāk. Pēc laika jauneklis nikni klauvē vēlreiz. "Kas tur ir?" - "Es!" Lika atnākt vēlāk. Jauneklis klauvēja trešo reizi. "Kas tur ir?" - "Tu," atbildēja jauneklis. Mēs otrā saskatam sevi."
Kā spogulī visi ieraudzīja, ka paši vien bija ievēlējuši i velcergrūdeļus, i liekuļus, jo paši pieļāva situācijas ar dubultmorāli - ja zodz, tad dalies...
Kopš tā laika saules nokveldētajā zemē pie jūras dzīvojošie atskārta, ka jāsāk rīkoties tā, kā vēlas dzīvot. Ne to vien esam pārdzīvojuši, vai nu neizturēs nākamo sodību?
Uz četriem gadiem negribēti ievēlēto visiem nācās pieciest. Samierinājās, sak, grūti vecajam būs, bet lai nu mācās politisko kultūru, kamēr smiltis vēl nebirst: lai iemācās runāt ar intelll... intelektvā... intelektuāļiem pilnos saliktos teikumos, lai rāda labu piemēru vīriem, ka sava bērna jāgodā, publiski atzīstot laulāto draudzeni, kā kristīgiem cilvēkiem piedien, ne jāvazā valodās kā krūmu līgava, lai sarunājoties skatās acīs, lai...