Reaģējot uz Krievijas tīmekļa izdevuma Lenta.ru īpašnieka lēmumu atbrīvot no amata galveno redaktori Gaļinu Timčenko, amatu grasās pamest arī lielākā daļa pārējo redakcijas darbinieku.
Krievijas Valsts domē tiek gatavots likumprojekts, kas paredz administratīvo un kriminālatbildību mediju vadītājiem, kuri "apzināti kropļojuši" informāciju, kaitējot valstij, ceturtdien ziņo krievu laikraksts Izvestija.
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) būtiski papildinājusi pērn martā pieņemtās vadlīnijas Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma (EPLL) piemērošanai, veidojot ziņu un informatīvi dokumentālos raidījumus, it īpaši pirmsvēlēšanu laikā, biznesa portālu Nozare.lv informēja NEPLP informācijas centra vadītāja Sanita Blomniece.
Krievijas TV kompāniju sižeti par notikumiem Ukrainā, kuru saturs visnotaļ atšķiras no aculiecinieku stāstītā un var tikt uzskatīts par lielās kaimiņvalsts propagandu, ir raisījuši plašu diskusiju, tostarp sociālajos tīklos, vai šādu programmu retranslācija būtu aizliedzama vai ierobežojama, pirmdien raksta laikraksts Diena.
Kremlim patīk uzsvērt savu neiejaukšanos Ukrainas notikumos. Tajā pašā laikā Krievijas ietekmīgākie mediji, no kuriem daudzus kontrolē valsts, kaimiņvalstī notiekošo nereti atspoguļo Kremlim izdevīgā gaismā.Liela daļa Krievijas iedzīvotāju informāciju iegūst no televīzijas pārraidēm, bet valstī lielākie telekanāli atrodas Kremļa pārraudzībā.
Krievijas lielākā valsts mediju uzņēmuma VGTRK vadība otrdien no darba atlaidusi visu telekanāla Vesti redakciju, kas ir atbildīga par tā publikācijām sociālajos medijos, šādi reaģējot uz to, ka Vesti lapā sociālajā tīklā Facebook rubrikā Dižo izteikumi par Ļeņinu bija publicēti arī Trešā Reiha tautas izglītības un propagandas ministra Jozefa Gebelsa spriedumi par boļševiku revolūcijas
Neiespējami aizmirst šausminošās diennaktis, kurās tika apliecināts profesionālas žurnālistikas spēks. Atbildīgums, cilvēciskums un profesionālā kvalitāte raksturoja žurnālistiku, lai kādos ekrānos tā būtu pieejama
Lietuvā saasinās konfrontācija ap pagājušajā nedēļā neskaidros apstākļos atklātībā nonākušajiem Valsts drošības departamenta (VSD) materiāliem attiecībā uz iespējamiem informatīvajiem uzbrukumiem pret valsts augstākajām amatpersonām, tostarp prezidenti Daļu Grībauskaiti.Asu mediju un politiķu reakciju izraisījušas Lietuvas Īpašās izmeklēšanas dienesta (STT) metodes, ar kurām tas cenšas noskaidrot, kā šī informācija nonākusi mediju rīcībā.
Nākamā gada budžetā uz otru lasījumu tiks iesniegts priekšlikums piešķirt 66 228 latus Mediju politikas nodaļas izveidei Kultūras ministrijā (KM). Šādu lēmumu 17.oktobrī pieņēma Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, otrdien, 22.oktobrī, vēsta laikraksts Diena.Dienas aptaujātie mediju nozares pārstāvji šādu iniciatīvu vērtē neviennozīmīgi, norādot, ka šādai struktūrai ir jābūt maksimāli brīvai no politiskas ietekmes un nekādā gadījumā nav jānodarbojas ar mediju satura veidošanas jautājumiem.