Algu celšana premjeram un ministriem varētu mazināt augsti kvalificētu speciālistu aizplūšanu no valsts pārvaldes, ņemot vērā, ka viņu algas ietekmē augstāko amatpersonu atalgojuma apjoms, uzskata labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS).
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien vienojusies par likuma grozījumiem, paredzot nākamgad palielināt Ministru prezidenta, ministru, parlamentāro sekretāru, Saeimas frakciju un komisiju vadītāju algu.
Latvijā no Baltijas valstīm ir viszemākais valsts augstāko amatpersonu atalgojums. Pirmajā vietā ir Igaunija, pēc tam mūsu dienvidu kaimiņi Lietuva, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.Ja Latvijas Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (Vienotība) kontā par jūniju "ieripoja" nedaudz vairāk par diviem tūkstošiem eiro, tad Igaunijā premjerministra neto atalgojums ir vairāk nekā divas reizes treknāks - 5298 eiro.
Jauna valdība nesusi izmaiņas arī ministru – parādnieku sarakstā. Parādniekus – ekonomikas ministrus tagad nomainījis parādnieks – finanšu ministrs , pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.
Saeima ceturtdien parādīja savu cilvēcisko seju. Proti, ministru algas iespējamās paaugstināšanas jautājums plenārsēdē izraisīja tādus asprātību un spožu ideju uzplaiksnījumus, ka šo rindu autors gatavs īslaicīgi apslāpēt savas grafomāna slieksmes, lai atvēlētu vietu citātiem no tautas priekšstāvju runām.
Sociālajos tīklos un televīzijas raidījumos virmo karstas diskusijas par ministru algu palielināšanu. Atalgojuma un lielās atbildības samērs daudziem profesionāļiem esot arguments, kādēļ viņi noraidot piedāvājumu stāties kādā no ministru amatiem. Viedokļi par šo jautājumu tika noskaidroti no visiem Latvijas politologiem un sociologiem, ne personālvadības ekspertiem un psihologiem.
"Daļas valdošās koalīcijas politiķu noraidošā attieksme pret piedāvājumu palielināt ministru algas ir skaidrojama ar vēlmi Latvijā veidot pēc iespējas vājāku un ietekmējamāku valsts pārvaldi," trešdien Latvijas televīzijas (LTV) raidījumā Rīta panorāma izteicās no politikas aizejošais finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība), kura vadītajā ministrijā bija tapis algu palielinājuma piedāvājums.
Valdības partijas pirmdien, 20.oktobrī, vienojās nevirzīt tālāk priekšlikumu par ministru algu paaugstināšanu, jo tam nav koalīcijas vairākuma atbalsta, pēc koalīcijas sēdes žurnālistu informēja valdības vadītāja Laimdota Straujuma (Vienotība). Viņa arī uzsvēra, ka tas ir Saeimas kompetences jautājums.
Viņa atzina, ka minimālās algas saņēmējiem 1600 eiro liela alga "uz rokas" šķiet liela, bet tā tomēr neatbilst ministru atbildībai, un, ja ministru amats nebūs kompetenti speciālisti, arī nozarēs, piemēram, skolotājiem un mediķiem palielināt algas nevarēs.
Vairākums Latvijas iedzīvotāju par ministra algu varētu tikai sapņot. Tomēr šā amata cienīgus profesionāļus tā nevilina, jo privātais sektors piedāvā gan augstākus ienākumus, gan nereti arī zemāku stresa līmeni.Joprojām tukšais veselības ministra krēsls, kas mēnesi pēc Ingrīdas Circenes demisijas nevienam citam kandidātam nav šķitis iekārojams, ir uzjundījis nebijuši skaļas diskusijas par valdības atalgojuma līmeni.