Publiskajā telpā ar zināmu cikliskumu pēdējā laikā cirkulējusi atsevišķu valdības locekļu neapmierinātība par mazajām ministru algām. Nu tas, kā rādās, rezultēsies ļoti konkrētos soļos, un viss liecina, ka algas tiks celtas.
Ministru algu paaugstināšana skatāma līdztekus ar pensiju, kā arī skolotāju un ārstu algu paaugstināšanu, ceturtdienas rītā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma sacīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.Viņš piekrita, ka ministru atalgojumam jābūt tik konkurētspējīgam, lai attiecīgās nozares speciālistiem būtu vilinoši uzņemties šo amatu, taču ministru algu palielināšana skatāma kopā ar situāciju un attīstību valstī. Attiecīgi - ja palielina ministru algas, tad tas jādara arī citās jomās strādājošajiem, klāstīja Brigmanis.
Par algu palielināšanu ministriem būtu jālemj nevis Ministru kabinetam, bet gan Saeimai, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem atzina Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība).
Bijusī kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (VL-TB/LNNK) par darbu septembrī un kā kompensāciju par amata pamešanu kopumā saņēmusi 2356 latus, liecina Valsts kancelejas publiskotā informācija par ministru atalgojumu septembrī.Jaunzeme-Grende amatu atstāja 16.septembrī, un par demisiju viņai pienācās kompensācija vienas mēnešalgas apmērā.
Vairāki valdības pārstāvji norādījuši, ka nejūtas novērtēti un ministru atalgojums Latvijā ir neadekvāti zems – tam būtu jābūt divas vai trīs reizes lielākam. Finanšu ministrs Andris Vilks norādījis, ka par šādu darbu "uz rokas" būtu jāsaņem 3500 latu, vēsta LNT ziņas.
Pašlaik ministri saņem aptuveni 1200 latus mēnesī pēc nodokļu nomaksas, bet premjera Valda Dombrovska mēnešalga ir vidēji 1300 latu mēnesī.
No ministriem maijā vislielāko algu saņēmis satiksmes ministrs Anrijs Matīss, liecina Valsts kancelejas publiskotā informācija par izmaksātajām algām pagājušajā mēnesī.
Attiecībā uz valdības locekļu algām varētu ieviest līdzīgu praksi kā uzņēmumos un piesaistīt tās reāliem rezultātiem, piemēram, iekšzemes kopprodukta (IKP) rādītājiem, šāds ierosinājums izskanēja uzņēmēju diskusijā Kuldīgā.