Neapliekamā minimuma paaugstināšana nav prioritāte, pārskatot nodokļu sistēmu, uzskata Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK), komentējot koalīcijas pārtrauktās sarunas par plānotajām izmaiņām nodokļos saistībā ar nespēju izšķirties par apmēru neapliekamā minimuma celšanai no nākamā gada.
Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP) uzstājot uz neapliekamā minimuma celšanu līdz 500 eiro no 2021.gada, piecas koalīcijas partijas uz nenoteiktu laiku ir pārtraukušas sarunas par plānotajām izmaiņām nodokļos, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.
Nodokļu sistēmai ir jākļūst taisnīgākai un izmaiņām tajā būtu jāstājas spēkā 2021.gada 1.janvārī, trešdien pēc tikšanās ar Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku mediju pārstāvjiem atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Tikai tagad Latvijas iedzīvotāji sāk apjaust pirms gada ieviestās sarežģītās algas nodokļu reformas sekas - gada ienākumu deklarācijā jau gandrīz 20 tūkstošiem strādājošo fiksēts pienākums piemaksāt nodokļus. Šādu potenciālo nodokļu parādnieku, iespējams, varēja būt mazāk, ja reformas sākumā netiktu pieļautas kļūdas, ziņo LNT TOP10.
Ar 2018. gadu Latvijā tika īstenota nodokļu reforma, kuras sekas tās autori tā īsti nespēja prognozēt. Pašlaik jau redzams, ka reformas rezultāti nav tikai pozitīvi. Cita starpā izmaiņas likumdošanā demotivēja privātos uzņēmumus ziedot sporta un kultūras atbalstam, kā arī labdarībai.
Jo cilvēkam vairāk apgādājamo, jo mazāks ir viņa ieguvums no nodokļu reformas, šodien žurnālistiem sacīja viena no pētījuma par nodokļu reformas efektivitāti autoriem, Latvijas Universitātes pētniece Līga Leitāne.
Nākamgad pašvaldību ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) saruks par aptuveni 15 miljoniem eiro, Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Finanšu un ekonomikas komitejas sēdē otrdien informēja Finanšu ministrijas (FM) Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas departamenta direktore Inta Komisare.
Ir apritējis apmēram gads, kopš pērn sāktā nodokļu reforma ieguva tos apveidus, par kuriem kā par normatīvo regulējumu, kas ir saistošs nodokļu maksātājiem, nobalsoja Saeima. Cerības saistījās arī ar reinvestētās peļņas atbrīvošanu no uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN), kas varētu palielināt uzņēmumu vēlmi investēt attīstībā, kā arī veicināt bilanču sakārtošanu.
"Jāņem vērā, ka šis ir vēlēšanu gads – 6. oktobrī ievēlēsim jaunu Saeimu un pēc vēlēšanām būs jauna valdība. Tāpēc, iespējams, ieviest šo konkrēto nodokļu reformu tik sasteigti bija pareizs lēmums, taču mums visiem – arī politiķiem – ir jāmācās no savām kļūdām, lai tās neatkārtotu nākotnē, un jāmācās no kļūdām ir arī turpmāk, ieviešot citas reformas, jo mūsu strauji mainīgajā pasaulē dažādas valstiska mēroga reformas tiešām ir vajadzīgas un būs vajadzīgas. No reformām nevajag baidīties, bet reformas vajag ieviest pārdomāti un saprātīgi, tad mazāk stresa būtu ne tikai privātajā, bet arī valsts sektorā strādājošajiem," intervijā Magdai Riekstiņai uzsver informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma Visma Enterprise valdes priekšsēdētāja Antra Zālīte.
Ārvalstu uzņēmēji Latvijā kopumā ir apmierināti ar uzņēmējdarbības vidi, tomēr svarīgus vietas izvēles kritērijus novērtē sliktāk, nekā gadu iepriekš, turklāt negatīvi tiek vērtēta Latvijā veiktā nodokļu reforma, secināts Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameras (AHK) konjunktūras aptaujā. Kopumā aptaujā piedalījās 1700 uzņēmēji no 21 valsts, tajā skaitā Centrālās un Austrumeiropas, Ziemeļvalstīm un Ķīnas. Savukārt Latvijā tika aptaujāti 78 uzņēmēji.