Latvijas pašvaldību 2020.gada kopējais budžets būs par diviem miljoniem eiro mazāks, trešdien pēc valdības ārkārtas sēdes žurnālistiem atzina finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).
Pašvaldību konsolidētā budžeta izdevumi šogad deviņos mēnešos auguši par 6,6%, bet ieņēmumi palielinājušies par 11,5%, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).
Divu pārvaldes līmeņu izveide, republikas pilsētas statusa atstāšana Ventspilij un Jelgavai un jaunveidojamo novadu izveides pamatojums – šie bija galvenie problēmjautājumi, kas līdztekus vēl dažām citām ar administratīvi teritoriālo reformu (ATR) saistītām neskaidrībām iezīmējās otrdien Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē. Pēc aptuveni divu stundu garām diskusijām komisijas deputātu vairākums konceptuāli tomēr atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto un valdībā pieņemto novadu reformas likumprojektu. Pret likumprojekta tālāku virzību, rosinot tā atdošanu atpakaļ Ministru kabinetam, bija trīs deputāti – Viktors Valainis (ZZS), Karina Sprūde un Regīna Ločmele-Luņova (Saskaņa). Par likumprojektu pirmajā lasījumā vēl jābalso Saeimas sēdē, taču priekšlikumus tiks rosināts iesniegt līdz 7. janvārim.
Jaunu pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādi un apstiprināšanu vietvaras drīkstēs uzsākt tikai 2021.gada jūnijā - pēc administratīvi teritoriālā reformas pabeigšanas un pašvaldību vēlēšanām, šodien lēma valdība.
Valdība otrdien atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātos grozījumus Izglītības likumā, kas paredz no jaunā gada 1.-4.klašu skolēnu brīvpusdienu izmaksas segs gan no valsts, gan pašvaldību budžetiem.
Pēc pašvaldību reformas deputātu skaits vietvarās varētu samazināties no 1614 deputātiem līdz 705 domniekiem, kas būtu par 56% mazāk nekā patlaban, izriet no valsts sekretāru sanāksmē izsludinātājiem grozījumiem Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā.
Pagaidām pašvaldībām ir ļoti dažāds viedoklis par piedāvāto apvienošanās modeli, atzīst vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (A/P).
Satiksmes ministrija (SM) šogad auditos konstatējusi, ka deviņas pašvaldības neatbilstoši izlietojušas 239 650 eiro no tām piešķirtajām mērķdotācijām ielu un ceļu remontiem, aģentūrai LETA norādīja satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) padomniece komunikāciju jautājumos Aļona Zandere.
Mērķtiecīgi neīstenojot infrastruktūras objektus, Rugāju novadā ūdenssaimniecības projekta vietā tika uzbūvēts stadions, revīzijā secinājusi Valsts kontrole.
Pašvaldību aizņēmumi Valsts kasē infrastruktūras objektu būvniecībai tiks vairāk izvērtēti un kontrolēti, trešdien preses konferencē paziņoja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (A/P).
Daudzu pašvaldību prakse, aizņemoties valsts budžeta finansējumu pārlieku lielu, pašvaldības reālajai situācijai un vajadzībām neatbilstošu objektu būvniecībai, liecina par īstermiņa domāšanu un bezatbildīgu attieksmi pret saviem nākotnes izdevumiem. Valsts kontrole 15 pašvaldībās vērtēja šādu infrastruktūras projektu ekonomiskā pamatojuma esamību, kā arī to plānošanu un īstenošanu. Revīzijā Valsts kontrole atklāja, ka lielākā daļa sporta un atpūtas objektu visdrīzāk nekad nevarēs sevi atpelnīt, un no pašvaldībām nepieciešamie uzturēšanas izdevumi ik gadu tikai pieaugs.
