Jūlija vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,2 grādi. Šī gada jūlijs bija par 1,2 grādiem siltāks par ilggadīgo normu, liecina Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.
No kopējā valsts enerģijas patēriņa dzīvojamais fonds lieto
visvairāk - 37% -, un no tā būtiskāko enerģijas daļu tērē līdz
1991. gadam pēc tipveida projektiem uzbūvētajās dzīvojamās ēkās.
Šos tēriņus varētu nozīmīgi samazināt, uzlabojot ēku
energoefektivitāti. Enerģētikas stratēģijā 2030 paredzēts
palielināt vidējo mājokļu siltumnoturību aptuveni divas reizes,
tomēr Ekonomikas ministrijā (EM) atzīst, ka mērķis ir ļoti
ambiciozs un nav skaidrības, kā veiksies ar tā sasniegšanu.
Siltums nenormālos daudzumos zūd gan caur sienām, gan no neizolētām caurulēm ēku iekšienē, taču iedzīvotāji to parasti negrib atzīt, bet kliedz tikai par augstajiem siltumenerģijas tarifiem, AS Latvenergo izdevumā Energo Forums norāda Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas (LSUA) valdes loceklis Andris Akermanis.
Liepājā rudenī neplāno paaugstināt siltuma tarifus, jo tie jau ir pietiekoši augsti, norāda pašvaldības kapitālsabiedrības SIA Liepājas enerģija preses sekretāre Līga Ratniece. Savukārt citās lielajās pilsētās cenu kāpums ir gaidāms. Valmieras pašvaldības kapitālsabiedrības SIA _Valmieras siltums _valdes priekšsēdētājs Jānis Streičs atklāj, ka pašvaldības dzīvojamā fonda namsamnieks SIA Valmieras namsaimnieks ir lielākais parādnieks, šobrīd parāda summa ir ap pusmiljonu latu.