Visdārgākā apkures cena konstatēta kādā Liepājas namā, kur par vienu kvadrātmetru mēnesī jāmaksā 1,78 lati. Šī nama apsaimniekotājs ir SIA Liepājas namu apsaimniekotājs, kura pārstāvis Vilnis Dobelis portālam Diena.lv uzsvēra, ka ne jau apsaimniekotājs ražo siltumu – to piedāvā Liepājas enerģija. "Otrkārt, ir komercskaitītājs, uz kura pamata bāzes mēs norēķinamies ar iedzīvotājiem un ar Liepājas enerģiju, jo mēs jau neražojam siltumu," sacīja namu apsaimniekotāja pārstāvis.
V. Dobelis skaidroja, ka ir informēts par konkrēto namu ar augsto apkures maksu, jo par to jau ir saņemts iesniegums. "Tur nav viendabīga patērētāju plūsma, tur ir individuālā apkure un ir tie, kas ir pieslēgušies pie pilsētas tīkla, tāpēc maksā koplietošanas maksu, acīmredzot," pieļāva V. Dobelis.
Siltuma ražotāja Liepājas siltums valdes loceklis Andris Štāls atzīst, ka Liepājā apkure nav no lētākajām, tomēr tiekot strādāts pie tā, lai tuvāko gadu laikā tarifs samzinātos. Pagaidām siltuma ražošanā kā kurināmais tiekot izmantota dabas gāze, kas ir viens no apkures dārdzības faktoriem. Tagad tiekot būvēta šķeldas stacija un ieplānota arī otra, kas, viņaprāt, dos lielu cenu samazinājumu.
"Mēs esam jau diezgan visu siltumtīklu sakārtojuši, tā kā tie zudumi, kas bija tīklos, tie ir minimizēti. Atliek uzbūvēt divas stacijas uz šķeldu un tad jau būsim lētajā galā," portālam Diena.lv sacīja A. Štāls, piebilstot, ka reāls cenu samazinājums tiek prognozēts pēc aptuveni diviem gadiem.
Augstas apkures cenas ir arī Cēsīs, kur kādā ēkā par apkuri jāmaksā 1,57 lati par kvadrātmetru. Šī nama apsaimniekotāja SIA JGA pārstāve norādīja, ka jautājumu par augstajām apkures izmaksām nepieciešams adresēt uzņēmumam SIA Cēsu Siltumtīkli. "Viņi piestāda mums rēķinu un šīs līguma stundas ir pasakaini dārgas. Izmaksas atkarīgas arī no tā, cik karstu māju grib cilvēki, vieni grib 16 grādos sēdēt, vieni grib 23. Cilvēki Cēsīs nevar nomaksāt rēķinu, viņi sēž aukstumā un maksā dārgāk nekā Rīgā, kur sēž 23 grādos," sacīja JGA pārstāve.
SIA Cēsu Siltumtīkli direktors Jēkabs Blaus piekrīt, ka starpība starp cenām Rīgā un Cēsīs ir ļoti liela, bet tas skaidrojams ar to, ka Rīga saņem siltumu no Rīgas termoelektrostacijām, taču Cēsīs siltums tiek ražots no dabasgāzes, kas sastāda 70% no kopējā tarifa.
Lielo apkures cenu J. Blaus saista arī ar novecojušajiem siltumtīkliem, kuros ir ļoti lieli zudumi. Tāpat cauruļvadiem ir pārāk lieli diametri, ko J. Blaus salīdzina ar ūdens sildīšanu vienai kafijas tasei ļoti lielā tilpnē. Viņš norāda uz netālu esošo Valmieru, kur par pašvaldības līdzekļiem nomainīti visi siltumtīkli, savukārt Cēsīs to dara pats siltuma piegādātājs, proti, Cēsu Siltumtīkli.
"Mēs esam ļoti daudz pārbūvējuši pa šo laiku, jo mēs sākām 2009. gada 1. martā. Mēs esam paredzējuši investēt arī 2,5 miljonus siltumtrases katlumājai. Mums ir sešas katlumājas, pārējas esam rekonstruējuši. Protams, izbūvējot atjaunojamo energoresursu katlumāju mēs par 70% samazināsim dabasgāzes patēriņu," skaidroja P. Blaus.
Ar augsto apkures cenu Cēsīs saistīta vēl kāda problēma, proti, pilsēta ietilpst tā saucamajā piektajā grupa, kurā ir salīdzinoši augsta gāzes cena. "Princips ir tāds - kurš vairāk tērē, tas mazāk maksā par gāzi. Rīgai ir pavisam cita cena, Valmierai arī ir mazāka cena, bet Cēsīs cena ir samērā liela," skaidro P. Blaus.
"Mēs ļaunprātīgi neizmantojam šo situāciju, jo zinot to, ka iedzīvotāji nav spējīgi maksāt - starp tiem ir arī ļoti daudz to, kas launprātīgi izmanto, mēs nepiemērosim nevienu soda procentu par to, ka kavē maksājumu. Es nezinu, ko mēs vēl vairāk varam izdarīt. Būs jauna katlu māja, būs jauns tarifs," piebilda uzņēmuma direktors.
Lielas apkures izmaksas ir arī vairākos Siguldas namos, piemēram, SIA Inviana apsaimniekotā ēkā. Uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Dzidra Intika norādīja, ka šogad, salīdzinot ar pērno gadu, apkures izmaksas nav sadārdzinājušās – šie tarifi tikuši izsludināti laikrakstā, kurus bijis iespējams vērtēt, taču cilvēki neesot to darījuši.
Dz. Intika skaidro, ka tarifus lētākus nav padarījuši arī vairāki lieli projekti, kas nesen realizēti Siguldā - tika nomainītas visas apakšzemes trases, turklāt zināmas darbības veicis arī pats apsaimniekošanas uzņēmums.
(ziņa papildināta ar pēdējām divām rindkopām)